Kuru sarkanvīnu izvēlēties, lai nākamajā rītā nebūtu paģiru?

Pēc ASV zinātnieku domām, pie paģirām varētu būt vainīgs savienojums, ko sauc par kvercetīnu. Tas traucē organismam pārstrādāt alkoholu, un tieši šis savienojums īpaši daudz atrodams sarkanvīnā.

Kā izpētījuši Kalifornijas universitātes pētnieki, īpaši daudz kvercetīna satur vīnogas, kas vairāk pakļautas saules gaismai, tātad – pašas labākās un  kvalitatīvākās.

Ironiski, bet tas nozīmē, ka, ja vēlies izvairīties no paģirām, labāk baudīt lētāku sarkanvīnu, jo ​​lētākas vīnogu šķirnes audzē uz vīnogulājiem ar lielām lapotnēm un daudzām lapām, un tās nesaņemt tik daudz saules, līdz ar ko tajās nav tik daudz kvercetīna.

"Ja izvēlaties baudīt sarkanvīnu un negribat spēcīgas paģiras, meklējiet lētu, vieglāku sarkanvīnu," paziņojis enoloģijas eksperts profesors Endrjū Voterhauss un pārtikas zinātnes pētniece Apramita Devi.

Pats par sevi kvercetīns nav nekāds ļaunums, pat otrādi – tas ir flavonoīds, kas atrodams dažādos augļos un dārzeņos, kā arī sarkanvīnā, un tiek lēsts, ka tas spēj stiprināt imunitāti un mazināt iekaisuma procesus.

Zinātnieki uzskata, ka tas bloķē fermentu, kas nepieciešams alkohola sadalīšanai organismā.

Tiek skaidrots, ka alkohols aknās tiek pārveidots par acetaldehīdu, ko enzīms ALDH pārvērš par acetātu, parastu un nekaitīgu vielu. Kad tas noticis, organisms to var izvadīt.

Taču kvercetīns neļauj acetaldehīdam pārvērsties acetātā, tāpēc tas paliek organismā, izraisot iekaisumu un galvassāpes.

"Mūsu enzīmu testi liecina, ka kvercetīns traucē ķermeņa alkohola metabolismu," skaidro zinātnieki.

Varbūt tiešām nav vērts izdot naudu par dārgu pudeli un gada nogales svētku mielastam izvēlēties vienkāršāku sarkanvīnu?