Epilepsijas lēkme nav tikai krampji – ārsts skaidro tās dažādās izpausmes

"Man liekas, ir ļoti labi paskatīties no tā punkta, ko mēs redzam tiem cilvēkiem, kam ir epilepsija. Viņiem notiek situācijas, kas ir lēkmes. Un tās parādās pēkšņi – sākas ļoti strauji, ilgst dažas minūtes un pēkšņi beidzas," skaidro neirologs.

Visbiežāk epilepsija izpaužas ar krampju lēkmēm, kad nekontrolēti kustas rokas un kājas. "To mēs vieglāk varam redzēt, un gandrīz katrs kādreiz ir redzējis – vai nu dzīvē, vai filmās. Bet tas nav vienīgais variants," norāda Mednieks.

Epilepsijas lēkmes var izpausties arī citādi – piemēram, cilvēkam pēkšņi parādās kustību traucējumi, viņš redz mirgojošas figūras, īslaicīgi zaudē spēju pilnvērtīgi komunicēt vai parādās tirpoņa vienā ķermeņa pusē. Tas notiek tāpēc, ka uz brīdi smadzenēs kāda zona kļūst pārāk aktīva.

"Pēc tam cilvēks jūtas noguris – līdzīgi kā muskuļi, kas pēc intensīvas slodzes ir pārguruši," piebilst ārsts.

Svarīgi atcerēties – epilepsijas lēkmes ilgst īsu laiku, pārsvarā tikai dažas minūtes. Tas arī palīdz tās atšķirt no citām saslimšanām, piemēram, psihiskiem traucējumiem, kuru epizodes var turpināties stundām vai pat dienām.

Un vēl – epilepsijai ir savs "paraksts". Ja cilvēkam ir lēkmes, tās parasti atkārtojas līdzīgā veidā. Proti, ja epilepsijas slimniekam raksturīgas krampju lēkmes, tad vienmēr tās būs tāds, nevis pēkšņi lēkmes laikā sāks tirpt ķermenis vai īslaicīgi zudīs spēja pilnvērtīgi sarunāties.

"Tas modelis būs vienāds. Gan pats cilvēks, gan apkārtējie ar laiku iemācās tās atpazīt," saka Mednieks.