Infarkts 30 gados – mūsdienu realitāte. Podkāsts "Veselīgas sarunas"

Martu mēdz dēvēt par sirds veselības mēnesi, tādēļ pirmajā "Veselīgo sarunu" epizodē uz sarunu aicinām VCA kardiologu Māri Lapšovu. Sirds, varētu teikt, ir galvenais cilvēka orgāns, kas nodrošina to, ka esam dzīvi. Un tomēr nereti grēkojam ar rūpēm par to un tās veselību.

Kardiologs skaidro, ka visbiežākais attaisnojums tam, kāpēc par sirdi rūpējamies nepietiekami, ir laika trūkums. Sabiedrībā ir maldīgs priekšstats, ka rūpes par sevi un savu veselību prasa daudz laika, pūļu un resursu, taču realitātē pietiek arī ar mazām izmaiņām ikdienā, bet tām galu galā var būt liels un tālejošs efekts.

Kādi dzīvesveida faktori atstāj lielāko ietekmi uz sirdi? Viens no svarīgiem aspektiem ir liekais svars, kam patiesībā var būt kombinēta ietekme uz veselību. Arī mazkustīgums vainojams pie iespējamu sirds problēmu attīstības. Nemaz nerunajot par sliktu miegu, stresu, smēķēšanu un citiem netikumiem.

Tāpat aplami uzskatīt, ka sirds problēmas skar tikai gados vecus cilvēkus, tāpēc šī orgāna veselībai jāpievēršas vien mūža otrajā pusē. Lapšovs norāda, ka patiesībā jau 18 gadu vecumā vajadzētu sākt ar tik vienkāršu lietu kā savas kardiogrammas izveidi, proti, laiku pa laikam pamērīt savu sirdsdarbību, tostarp miera stāvoklī un pie slodzes. Tas vien savlaicīgi spētu palīdzēt ieraudzīt kādas novirzes no normas.

Kādas ir biežāk sastopamās sirds problēmas, vai fiziskās aktivitātes var arī būt "kaitīgas" sirdij, kādas komplikācijas var rasties, pārciešot kādu no sirds slimībām, un kā sākt pareizi rūpēties par savu sirdi – vairak uzzini podkāsta "Veselīgas saruna" epizodē.