"Ķermenis pats tevi apstādinās": kāpēc hronisks stress ir bīstams
Stress ne vienmēr ir slikts – tieši otrādi, noteiktās situācijās tas palīdz mobilizēties un augt. Podkāstā "Veselīgas sarunas" AS "Veselības centru apvienība" klīniskā un veselības psiholoģe Diāna Považnaja skaidro, ka pastāv tā sauktais adaptīvais jeb "labais" stress. "Tas ir tas, kas stimulē mūsu attīstību," viņa saka, salīdzinot to ar satraukumu pirms pirmās uzstāšanās vai svarīga uzdevuma.
Šāds stress dod iespēju savākties, pārkāpt bailēm un darīt. Taču problēmas sākas brīdī, kad stress kļūst pastāvīgs un nepārejošs. "Neadaptīvais stress ved pie atlikšanas, nespējas priecāties par dzīvi un nemitīgām negatīvām domām," norāda psiholoģe. Cilvēks sāk domāt melnbalti – viss šķiet slikti, bezcerīgi un nemaināmi.
Ja šāds stāvoklis ievelkas, tas var pāraugt hroniskā stresā, kas jau nopietni apdraud veselību. "Jebkuras ilgstošas psihiskās darbības diskomforts ir bīstams," uzsver Považnaja. Šādos brīžos nereti parādās arī depresīvas domas, un cilvēks vairs nespēj objektīvi novērtēt savu situāciju.
Psiholoģe skaidro, ka ķermenis šādā gadījumā bieži "iejaucas" pats. "Mūsu ķermenis ir ļoti gudrs. Ja mēs ilgstoši nepievēršam sev uzmanību, vienā brīdī fiziskais resurss beidzas, un tad sākas slimības," viņa saka. Šo procesu dēvē par somatizāciju – psihisks pārslogojums sāk izpausties fiziskās kaitēs.
Ja cilvēks pats laikus neapstājas, ķermenis to izdara viņa vietā. "Tas ir piespiedu brīdis," atzīst Považnaja, piebilstot, ka pretējā gadījumā sekas var būt pat neatgriezeniskas. Tāpēc stress nav jāignorē – tas ir signāls, nevis vājuma pazīme.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
