Ķiploku degunā vai ausīs labāk nebāzt: ārsts atklāj populāru tautas ārstniecības metožu riskus
Saaukstēšanās sezonā cilvēki, cenšoties pēc iespējas ātrāk atgūt labu veselību, bieži ķeras pie dažādām tautas metodēm – sākot no rīkles skalošanas ar dažādiem "kokteiļiem" līdz ķiploku bāšanai degunā. Portāla "tv3.lv" podkāstā "Veselīgas sarunas" AS "Veselības centru apvienība" otolaringologs Oļegs Sokolovs-Karijs stāsta, kādas tautas ārstēšanas metodes labāk nepraktizēt.
Ārsts atzīst, ka pacientu radošums šajā jomā viņu bieži vien pārsteidz: "Mani vienmēr fascinē tie kokteiļi, ar ko pacienti skalo savas rīkles – sāls, soda, jods, kliņģerīte. Visi šie līdzekļi izraisa lielāku apdegumu. Pacientiem šķiet, ka palīdz, bet patiesībā viņi pārslēdzas no vienām sāpēm uz citām. Paldies Dievam, ka rīkle ir izturīga un to spēj izturēt," saka Sokolovs-Karijs.
Īpaši uzmanīgi jāizturas pret deguna tūsku mazinošajiem līdzekļiem. "Tie ir burvīgi līdzekļi, kas iedarbojas dažu sekunžu laikā, bet tos drīkst lietot tikai 4–5 dienas. Pretējā gadījumā gļotāda pierod, un deguns vairs pats netiek galā. Tad sākas problēmas, kas dažiem ieilgst gadiem," brīdina ārsts.
Tautā populāri arī ķiploki. Tos ēst ārsts neaizliedz, taču kategoriski iebilst pret to bāšanu degunā vai ausīs. "Jā, esmu vilcis ķiplokus ārā gan no ausīm, gan no deguniem. Tas izraisa apdegumu, un labāk nepaliek. Turklāt deguns pēc tam smird," viņš saka.
Par elpošanu virs karstiem tvaikiem ārsts ir skeptisks: "Klīniskos pētījumos kartupeļu tvaiku efektivitāte nav pierādīta. Ja tvaiks ir par karstu, tas var izraisīt gļotādas apdegumu. Jēga ir tikai tad, ja inhalējam medikamentus, ko nozīmējis ārsts," skaidro Sokolovs-Karijs.
Medus tradicionāli tiek lietots saaukstēšanās gadījumos, taču tas nav brīnumlīdzeklis. "Medus pārklāj rīkles gļotādu un var sniegt atvieglojumu apmēram 15 minūtes. Bet nevajag aizmirst, ka medus ir cukurs – pārmērīgi lietots, tas paaugstina cukura līmeni asinīs," norāda ārsts.
Šķiet, daudzi bērnībā tikuši "ārstēti" ar šņabja kompresēm vai kāpostu lapām uz ķermeņa. "Es pats bērnībā esmu piedzīvojis šņabja kompresi [paaugstinātas ķermeņa] temperatūras laikā. Bet, manuprāt, paracetamols strādā daudz labāk. Kāpostu lapas uz locītavām izmanto traumatologi, bet manās acīs medikamenti ir efektīvāki un drošāki," saka Sokolovs-Karijs.
Ārsts uzsver – lielākā daļa tautas metožu sniedz tikai īslaicīgu vai apšaubāmu efektu, bet reizēm nodara arī kaitējumu. "Es neesmu tautas metožu piekritējs. Labāk aiziet uz aptieku un lietot pierādītus medikamentus – tie palīdz ātrāk un drošāk," viņš rezumē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
