"Šūnas paliek korumpētas." Vienkāršs skaidrojums, kāpēc rodas insulīna rezistence

"Ja mēs apēdam maizes vienību, organismam ir jāizmanto insulīns, lai glikozi dabūtu šūnās. Normāli pietiktu ar vienu insulīnu," skaidro ārsts.

Taču insulīna rezistences gadījumā šūnas kļūst "izlepušas". "Šūnas paliek korumpētas. Viņas saka: "es vairs negribu vienu, dod divus vai trīs."

Tāpēc aizkuņģa dziedzeris spiests ražot arvien vairāk insulīna – gluži kā centrālā banka, kas "drukā" naudu. "Aizkuņģa dziedzeris saprintē vēl vairāk insulīna, aiziet pie tām šūnām, un tikai tad viņas ielaiž glikozi iekšā," skaidro ārsts.

Taču tam ir cena – liekais insulīns signalizē organismam uzkrāt taukus. Viss, kas nav izmantojams, nonāk tauku rezervēs.

Viktorovs uzsver, ka muskuļi šajā procesā ir ļoti svarīgi: "Ja mēs trenējam muskuļus, viņi kliedz, ka vajag enerģiju. Viņiem ir vienalga, kāda tur korupcija. Durvis atveras, un glikoze tiek iekšā bez lielas piepūles."

Aktīvi muskuļi palīdz "attīrīt" organismu no liekās glikozes. Tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar insulīna rezistenci.