Laboratoriskie izmeklējumi ārstējošajam ārstam palīdz apstiprināt vai noliegt pacienta iespējamo sūdzību iemeslu un pēc tam novirzīt piemērotākās ārstēšānas virzienā. Tiesa, analīzes ikvienam, tostarp šķietami vispārīgi veseliem cilvēkiem, būtu jānodod vismaz reizi gadā profilaktiskos nolūkos. Šoreiz portāla "tv3.lv" podkāstā "Veselīgas sarunas" kopā ar AS "Veselības centru apvienības" internisti, dienas stacionāra "Aura Premium" vadītāju Ingu Orleāni un SIA "Centrālā laboratorija" vadītāju Janu Osīti izzinām laboratorisko izmeklējumu ABC: no pareizas analīžu nodošanas līdz rezultātu interpretēšanai.
Visbiežāk līdz laboratoriskajiem izmeklējumiem nonākam ar ģimenes ārsta nosūtījumu pēc tam, kad pie tā esam vērsušies ar kādām sūdzībām. Taču veikt analīzes reizei gadā vajadzētu ikvienam, tostarp vispārīgi veseliem cilvēkiem, lai profilaktiskos nolūkos pārliecinātos, ka ar veselību aizvien viss ir kārtībā.
Tāpat reizi gadā vēlams doties pie sava ārstējošā ārsta, jā, arī tad, ja ar veselību viss sajūtu līmenī ir kārtībā. Tas tādēļ, ka nereti ikdienā pierodam pie kādām izmaiņām veselībām un vairs nespējam tās objektīvi ne novērtēt, ne atpazīt. Savukārt ārsts spēs pamanīt kādas ārējas klīniskās pazīmes un nozīmēt attiecīgus izmeklējumus.
Darīts! Dodies uz savu e-pasta kastīti un apstiprini pierakstīšanos.
Pirms analīžu nodošanas gan jāievēro pareiza kārtība. Lielālajā daļā gadījumu tās jānodod no rīta un tukšā dūšā, drīkst dzert tikai ūdeni. Arī iepriekšējā vakarā vēlams neēst treknu ēdienu, jo nodotie asins paraugi var būt par biezu vai duļķainu, kas var radīt grūtības to pārbaudei. Tiesa, ir gadījumi, kad nav jāgaida tukša dūša. Ja tev nav pārliecības par pareizu sagatavošanos analīžu nodošanai, zvani ģimenes ārstam vai pašai laboratorijai.
Kas attiecas uz laboratorisko rezultātu interpretēšanu – mūsdienās rezultātus katrs cilvēks saņem savā e-pastā, kas veicina vēlmi tos "iztulkot" tūliņ pēc saņemšanas. Taču cilvēki bez attiecīgas izglītības var nesaprast, kas rezultātos redzams, tāpēc palīdzību mēdz meklēt forumos, sociālajos tīklos, pie draugiem vai pie mākslīgā intelekta. Lai arī kāda pareiza atbilde varbūt varētu izskanēt, tomēr, kā podkāstā akcentē abas dakteres, izmeklējumu rezultātu interpretēšanu vajag uzticēt tikai un vienīgi ārstam.
Tas tādēļ, ka arī tik šķietami gudrajam mākslīgajam intelektam nav pieejama tava slimības vēsture un tas nezina, ko un kāpēc ārsts ir vēlējies tavā veselībā novērtēt, līdz ar to uzticēties tā vērtējumam nevar.
Kādas vēl profilaktiskās pārbaudes jāveic dažādos vecumposmos? Kas ir ģenētiskās analīzes? Vai analīžu rezultātos var pamanīt, ka pacients nav tām pareizi sagatavojies? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzini podkāsta "Veselīgas sarunas" jaunākajā epizodē.
Podkāsts "Veselīgas sarunas" vienkāršā, ikvienam saprotamā un saistošā veidā kalpo par ceļvedi plašajā veselības pasaulē. Sadarbībā ar AS "Veselības centru apvienība" tās speciālisti - kardiologi, dermatologi, gastroenterologi un citi - skaidros dažādus aktuālus tematus, lai ikviens no mums būtu soli tuvāk veselībai!
