Veselīgi ieradumi, kas var palīdzēt saglabāt atmiņu

Atmiņas spējas noveco līdz ar pārējo organismu, taču ar vecumu saistītā atmiņas pasliktināšanās ne vienmēr ir demences sākums, un patiešām var būt tikai aizmāršība. "Gados vecāki pieaugušie ir aptieku apmeklētāju lielākā daļa," uzsver "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone, kura ikdienas darbā novērojusi tieši šīs iedzīvotāju daļas kognitīvās grūtības, tai skaitā tādas, kas saistās ar atmiņas pasliktināšanos. Farmaceites ieskatā, visa vecuma pieaugušie labi apzinās skaidra un sekmīgi funkcionējoša prāta nozīmi un vēlas to uzturēt iespējami ilgi.

Atmiņu ietekmējošie faktori

VCA neiroloģe Dace Bērziņa skaidro, ka nozīmīgākie faktori, kas ietekmē atmiņu, ir:

• novecošanās;
• specifisks gēns (APOE4 ir apolipoproteīna E gēna forma, viens no būtiskākajiem ģenētiskajiem riska faktoriem Alcheimera slimības attīstībā);
• hroniskas slimības;
• iepriekš pārslimotas CNS infekcijas slimības, traumas;
• dzīvesveids.

Pavisam nesen, vēl tikai šogad prestižajā medicīnas vietnē "The Lancet" tika publiskots šķērsgriezuma pētījums, kas apliecināja — Covid-19 izslimojušie var izjust plašu hronisku kognitīvo traucējumu simptomu klāstu mēnešiem vai gadiem ilgi.

Savukārt pirmējie pētījumi pašā pandēmijas sākumā uzrādīja tendenci, kas vēstīja, ka, neatkarīgi no slimības smaguma pakāpes cilvēkiem, kuriem pēc Covid-19 ir ilgstošs ožas zudums, biežāk ir kognitīvās problēmas nekā tiem, kuri atgūst vai nekad nezaudē ožu. Neiroloģe stāsta, ka tajā ir loģika, jo zināms, ka ožas zudums var būt agrīns Alcheimera un citu slimību priekšvēstnesis. Kopumā liels pierādījumu skaits apliecina, ka Covid-19 var izraisīt ilgstošas neiroloģiskas problēmas, piemēram, koncentrēšanās grūtības un atmiņas zudumu. Kādā no šiem pētījumiem, gan ar nelielu pacientu izlasi, fiksēts, ka divām trešdaļām cilvēku, kuriem Covid-19 tests bija pozitīvs, bija novērojami dažādi atmiņas traucējumi, un pusei šīs grupas tie bija pietiekami smagi, lai traucētu ikdienas aktivitātēs.

Dzīvesveida nozīme atmiņas saglabāšanā

Līdztekus uzvedībai, kas samazinātu iespējamību saslimt ar kognitīvās spējas ietekmējošu infekcijas slimību (piemēram, masku valkāšana iekštelpās ar augstu risku inficēties, telpu vēdināšana), tieši dzīvesveidam kā maināmam faktoram atmiņas spēju uzturēšanā, pētnieki visā pasaulē pievērš arvien lielāku uzmanību.

Ķīnas izziņas un novecošanas pētījums atklāj, ka veselīgs uzturs, kognitīvās aktivitātes, regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana un atturēšanās no alkohola ir būtiski saistītas ar lēnāku kognitīvo spēju samazināšanos neatkarīgi no APOE4 statusa. Turklāt katrs atsevišķs veselīga dzīvesveida faktors saistīts ar lēnāk progresējošu atmiņas pasliktināšanos desmit gadu laikā, salīdzinot ar vidējo atmiņas traucējumu attīstīšanās tempu. Veselīgs uzturs tika atzīts kā spēcīgākais līdzeklis, kam sekoja izziņas aktivitātes un fiziskas aktivitātes.

Pētnieku atklāta dzīvesveida recepte

Ķīnas pētījums atmiņas saglabāšanas efektus vērtēja caurskatot sešus maināmos jeb dzīvesveidu koriģējošos faktorus.

1. Fiziskie vingrinājumi ietver dažādas aktivitātes, ar tendenci palielināt biežumu no dažām reizēm nedēļa līdz katrai dienai un kopējo tām atvēlēto laiku. Pētījumā dalībnieki tika vērtēti tieši šādā aspektā.
2. Smēķēšana (pašreizējais, bijušais vai nav smēķējis nekad) — pētījums uzrādīja ievērojami labākus atmiņas rādītājus nesmēķētajiem.
3. Alkohola patēriņš (nekad nav dzēris, dzēris neregulāri, dzeršana ar zemu līdz pārmērīgu alkohola daudzumu un liela alkohola lietošana) — līdzīgi kā ar smēķēšanu, alkohols negatīvi ietekmē kognitīvās spējas un veicina novecošanos.
4. Diēta. Pētījumā tika vērtēts 12 pārtikas produktu ikdienas patēriņš (augļi, dārzeņi, zivis, gaļa, piena produkti, sāls, eļļa, olas, graudaugi, pākšaugi, rieksti, tēja).
5. Kognitīvās darbības — rakstīšana ikdienā (piemēram, regulāri dienasgrāmatas ieraksti), lasīšana, spēļu kāršu vai galda spēļu spēlēšana kā ieradums veicina kognitīvās spējas un palīdz uzturēt atmiņu.
6. Sociālie kontakti — dalība interešu grupās, saietu un ballīšu apmeklēšana, draugu/radinieku apciemošana, ceļošana, tiešsaistes tērzēšana — ir būtiska psihiskās veselības sastāvdaļa, kas sniedz vispārēju labumu, tai skaitā labas atmiņas saglabāšanu.

Bezrecepšu zāles un citi preparāti atmiņas uzlabošanai

VCA neiroloģe Dace Bērziņa un "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone ir vienisprātis: ja tad, kad kognitīvā funkcija jau ir traucēta, ar zāļu tējām un bezrecepšu līdzekļiem vairs cauri netikt, noteikti ir vajadzīgs ārsta apmeklējums.

Farmaceite iesaka vispirms sākt ar jau minētajiem dzīvesveida faktoriem un, lai pārmaiņas noturētu sekmīgāk var izvēlēties vitamīnus vai kādu vitamīnu un minerālvielu kompleksu.

Ieteicama sastāvdaļa ir arī kurkuma, kas var pozitīvi ietekmēt koncentrēšanās spējas un atmiņu, taču žultsakmeņu un žults eju nosprostojumu gadījumā kurkumu nav ieteicams lietot. Biežākā novērotā blakne ir kuņģa darbības traucējumi.

Noderīga sastāvdaļa ir acetil-L-karnitīns, kas paaugstina garīgās enerģijas līmeni, modrību, palielina asins plūsmu uz smadzenēm. Tiesa, to neiesaka cilvēkiem, kuriem ir hipotireoze un krampju lēkmes, jo simptomi var pastiprināties.

Vēl viena vēlama sastāvdaļa ir dokozaheksaēnskābe (DHA), kas var palīdzēt saglabāt un pat uzlabot smadzeņu darbību un veselību. Pētīts, ka tie, kuriem organismā trūkst DHA, ātrāk zaudē atmiņas spējas. Šī sastāvdaļa lietošanai nav ieteicama kopā ar antikoagulantiem un antiagregantiem, jo var veicināt asiņošanas ilgumu. Biežākā iespējamā blakne — gastrointestinālie traucējumi."

Farmaceite uzsver, ka pieejami arī speciāli vitamīnu kompleksi tieši atmiņas un citu kognitīvo spēju veicināšanai, taču, pirms izvēlēties kādu no tiem, noteikti ir vērts konsultēties ar speciālistu.

Apzinoties, cik svarīga ir kaulu un locītavu veselība, lai varētu sekot dzīvesveida ieteikumiem un veikt jebkādas fiziskās aktivitātes, ir vērts noskaidrot arī par kalcija un D vitamīna lietošanas nepieciešamību.

Vecāka gadagājuma cilvēkiem dažkārt ir grūtības ar šķidruma uzņemšanu. Iespējams, tādā gadījumā var palīdzēt zāļu tējas, turklāt ar tādu sastāvu, kam ir kaut neliela, bet atmiņas spēju veicinoša darbība.