Viss, ko tu gribēji zināt par pelmeņiem, bet baidījies pajautāt!
Daudzu tautu tradicionālais ēdiens – dietologu bieds, stiprinoša uzkoda degvīna piesātinātā vakarā, stratēģiskās rezerves ledusskapja saldētavā utt. – lai ko teiktu veselīga uztura speciālisti un "aroganti" gardēži, tomēr pelmenis ieņem stabilu un nozīmīgu vietu daudzu ļaužu ēdienkartē. Tāpēc Skaties.lv vēlējās noskaidrot vairāk par šo brīnumaino ēdienu, kas, iespējams, izskaidrotu, kāpēc šis mīklas un gaļas (mēdz teikt, ka ne tikai) kunkulis ir tik populāra maltīte cilvēku vidū.
Tiek uzskatīts, ka vārds pelmenis aizgūts no kādas no somugru valodām, kas nozīmē – maizes auss. Šis vārds krievu valodā ienācis 18. gs. – laikā, kad krievu armija konvojējusi katordzniekus uz Sibīrijas attāliem rajoniem un tur viņiem bijusi iespēja iepazīties ar vietējo tautu kultūru, paražām un virtuvi. Tā nu pelmenis esot sekmīgi iegājis krievu valodā. Par labu šai teorijai runā arī fakts, ka krievu virtuvē pastāv jēdziens – Sibīrijas pelmeņi.
Pelmenis šajā pasaulē nav viens, un tam ir plašs radinieku pulks – no pavisam tuviem līdz pat diezgan attāliem "radiniekiem" pat Āfrikā.
Vareņiki Ukrainā, pierogi Polijā, knēdeļi Čehijā, ravioli Itālijā, njoki Slovēnijā, hinkaļi Gruzijā, wonton – Ķīnā. Tie ir tikai daži no pelmeņa tuvākajiem līdziniekiem. Bet attālāku "radu pulks" ir vēl plašāks.
Tā vien šķiet, ka cilvēku kārei iecept kaut ko mīklā nav robežu, – ja tā padomā, arī mūsu pašu speķa pīrāgs sanāk tāds "advancēts" pelmenis.
Pelmeņi pēdējos gados ir nepelnīti noniecināti. Tie nekādā veidā nepalīdz uzlabot "slaido līniju", un vēl jau pelmeņa reputāciju iedragājušas urbānās leģendas par to, kas ir to sastāvā, – daži zinātāji vēsta, ka tur ir viss, izņemot gaļu.
Tomēr īsti gardēži zina, – lai nebūtu rūgtuma sajūtas, izcili garšīgi būs mājas pelmeņi. Turklāt to pagatavošana nav nebūt tik sarežģīta – pamatrecepte ir gana vienkārša. Tātad:
ņem miltus un ūdeni. Attiecībā 2:1. Miltu kaudzītē izveido bedrīti, kurā iesit olu, pieber sāli un ēdamkaroti eļļas. Visu samīca viendabīgā masā;
jāmīca apmēram 8-10 minūtes. Jo ilgāk mīca, jo mīkla vijīgāka. Kamēr gatavo gaļas masu, mīklu var ielikt uz brīdi ledusskapī;
var izmantot cūkas, vistas, aitas gaļu. Pat zivi! Gaļu liek bļodā, pievieno sīpolu, ķiploku, garšvielas un visu rūpīgi samīca. Var pievienot arī garšaugus;
kad gaļas masa gatava, ņemam mīklu un izrullējam plānu, ne biezāku par 1 milimetru. Ar glāzes palīdzību veido apaļas formas un tajās ievieto apmēram vienu tējkaroti gaļas masas. Ar mazo glāzīti izspiežam "mēnestiņu";
svarīgi atcerēties – gatavos pelmeņus sakārto un ieliek sasaldēties. Ja tos svaigi gatavotus uzreiz saliksi maisiņos, tie salips.
Visi jau puslīdz zina, ka pelmeņus var gan vārīt, gan cept uz pannas vai cepeškrāsnī. Tomēr pelmeņi savā ziņā ir brīnumains ēdiens – cik vienlīdz kails, tas var izskatīties pavirši pagatavots, tikpat izsmalcināts ēdiens tas šķitīs, ja kaut mazliet parūpēsies par maltītes kopējo estētiku – kāds zaļumiņš, etiķis, kāds marinēts gurķītis pelmenim liks izskatīties daudz iekārojamākam!
