Zinātnieki: Pat viegls Covid‑19 var izraisīt smadzeņu samazināšanos

No aptuveni 80 miljoniem amerikāņu, kuri līdz šim ir saslimuši ar Covid-19, apmēram vienam no četriem ir smadzeņu traucējumi, ko parasti dēvē par smadzeņu miglu. Lai gan tas nav formāls medicīnisks termins, saka Edvards Šorters, Toronto Universitātes psihiatrijas profesors, tas ir kļuvis par vispārīgu terminu, lai aprakstītu virkni simptomu, piemēram, apjukumu, izteikšanās grūtības, īslaicīgu atmiņas zudumu, reibonis vai nespēju koncentrēties.

"Ir pierādījumi par neiroloģiskiem bojājumiem, kas ir noturīgi," saka Ajušs Batra, Ziemeļrietumu universitātes Feinbergas Medicīnas skolas neirologs. "Mēs redzam bioloģiskus, bioķīmiskus, radiogrāfiskus pierādījumus un pacienti sūdzas par saviem simptomiem. Tas ietekmē viņu dzīves kvalitāti un ikdienas darbību. A. Batra ar kolēģiem ir parādījis ievainoto smadzeņu neironu ķīmiskos rādītājus.

Covid-19 lielā ietekme uz smadzenēm

Vieni no pārliecinošākajiem pierādījumiem, par neiroloģiskiem bojājumiem pēc viegla Covid-19, ir Apvienotās Karalistes pētniekiem, kuri pētīja smadzeņu izmaiņas cilvēkiem pirms un pēc slimības.

Apvienotās Karalistes Biobank projekta ietvaros tika pētīti 785 dalībnieki vecumā no 51 līdz 81 gadam, kuri jau bija pētīti pirms pandēmijas sākuma. Rezultāti parādīja, ka četrarpus mēnešus pēc vieglas Covid infekcijas, pacienti bija zaudējuši vidēji no 0,2 līdz 2 % no smadzeņu tilpuma un tiem bija plānāka pelēkā viela nekā veseliem cilvēkiem. Salīdzinājumam, gados veci cilvēki katru gadu zaudē 0,2–0,3 % pelēkās vielas hipokampā, smadzeņu reģionā, kas saistīts ar atmiņu.

Ar smaržu saistītajā smadzeņu reģionā Covid-19 pacientiem bija par 0,7 % vairāk audu bojājumu nekā veseliem cilvēkiem.

Pētījumi liecina, ka Covid-19 pacientiem ir ievērojami zemāki rezultāti uzmanības un atmiņas pārbaudēs, salīdzinot ar veseliem cilvēkiem. Žaks Hugons, Parīzes Universitātes Lariboisiere slimnīcas neirologs, saka, ka nav skaidrs, vai smadzenes izlabosies pašas un vai pacienti kādreiz atveseļosies, pat ar kognitīvo rehabilitāciju.

"Mēs precīzi nezinām, kas notiek smadzenēs," saka Ž. Hugons. Iespējams, ka Covid-19 izraisītie bojājumi smadzenēs pāraugs dažādos neirodeģeneratīvos traucējumos.

Kas izraisa smadzeņu miglu un izziņas samazināšanos?

Jau pirms Covid-19 bija zināms, ka vīrusu infekcijas izraisa ilgstošus kognitīvos traucējumus. Lai gan vēl nav vienprātības par Covid-19 kognitīvo ietekmi, tā ietekme uz dažādiem orgāniem var būt katastrofāla, kas nozīmē, ka ir daudz veidu, kā slimība var ietekmēt smadzenes.

Tā kā Covid-19 ietekmē elpošanu, tas var izraisīt skābekļa badu smadzenēs, kā redzams Somijas autopsijas datos. Retos gadījumos Covid-19 var arī bojāt smadzenes, izraisot encefalītu, smadzeņu iekaisuma formu. Tāpat var izraisīt smagu imūnreakciju, kas izraisa proteīnu vētru, ko sauc par citokīniem, kas pastiprina iekaisumu visā organismā. Ir pierādīts, ka ilgstošs iekaisums veicina izziņas pasliktināšanos un neirodeģeneratīvas slimības, tādējādi var izraisīt neirodeģenerāciju.

Covid-19 arī palielina asins recekļu veidošanās risku līdz sešiem mēnešiem, kas var izraisīt insultu, kas atņem smadzeņu audiem skābekli. Vienā pētījumā tika atklāts, ka lielas klaiņojošas kaulu smadzeņu šūnas, kas ir atbildīgas par asinsreces trombocītu veidošanos, atrodas smadzeņu kapilāros cilvēkiem, kuri miruši no Covid-19 infekcijas.

Daži zinātnieki pat baidās, ka Covid-19 izdzīvojušajiem varētu būt lielāks Alcheimera slimības risks.

Ir pētījumi, kas liecina par tiešu SARS-CoV-2 vīrusa iebrukumu smadzenēs. Pašlaik tiek pārskatīts ASV Nacionālo veselības institūtu pētījums, kas parāda, kā SARS-CoV-2 var izplatīties tālu ārpus plaušām un elpceļiem.

Vieglie Covid-19 gadījumi

Ir grūti precīzi aprēķināt, cik daudziem Covid-19 pacientiem ir radušās kognitīvās problēmas, jo šie simptomi ne vienmēr izpaužas uzreiz pēc inficēšanās.

Vismaz viens pētījums liecina, ka divām trešdaļām Covid-19 slimnieku, kas tika novēroti sešus mēnešu, 59 slimnīcās ASV, tika diagnosticēti kognitīvie traucējumi. Tomēr, kā liecina jaunākais Apvienotajā Karalistē veikts pētījums, pat viegli gadījumi var pakļaut cilvēkus riskam. Šo pacientu izpēte būs izaicinājums, ja viņi nesaskatīt saikni starp vieglu Covid-19 un neiroloģiskiem simptomiem, kas parādās vēlāk. Vēl citi neatklās, ka ir slimojuši ar Covid-19, baidoties no sabiedrības aizspriedumiem un diskriminācijas.

Eksperti uztraucas, ka, starp plašo vakcīnu pieejamību un salīdzinoši vieglāko Omicron variantu izplatību, cilvēki neizsargājas, jo viņus neuztrauc iespējamie kognitīvie bojājumi, ko izraisa saslimšana. Lai gan Covid-19 vakcīnas ir ļoti efektīvas, lai aizsargātu pret nopietnām slimībām, tās neaizsargā pret "garo Covid".

Dati par Latviju:

–        Kopumā Latvijā miris 5701 Covid-19 inficēts cilvēks.

–         Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 813 415 cilvēkiem.

–         Pārslimojuši 798646 cilvēki.

–         Aktīvie gadījumi 9068 cilvēkiem.

Avots: SPKC dati uz 19.04.2022.

Plašāku informāciju par Covid lasi šeit.