Žurnālistam, pasniedzējam, kinozinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam Ābramam Kleckinam – 90

Vairākus gadu desmitus Ā. Kleckins bija viens no studentu cienītākajiem un iemīļotākajiem pasniedzējiem. Viņa studentu kopskaits pārsniedz divus tūkstošus. Kopš 1973. gada viņa darbavieta bija LU, kur Ā. Kleckins bija Filoloģijas fakultātes Žurnālistiskas katedras vecākais pasniedzējs, vēlāk – docents. 1993. gadā viņš aizstāvēja promocijas darbu "Latviešu dokumentālais kino nacionālās kultūras un pasaules kinodokumentālistikas kontekstā: tendences un likumsakarības (1960–1990)" un ieguva mākslas zinātņu doktora grādu.

Ā. Kleckins bija arī 2000. gadā dibinātās Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas docents. 2004. gadā LU Sociālo zinātņu profesoru padome, augstu novērtējot viņa zinātnisko un radošo darbu, Ā. Kleckinu ievēlēja par asociēto profesoru komunikācijas zinātnes nozarē.

Sociālo zinātņu fakultātē asoc. prof. Ābrams Kleckins docēja studiju kursus "Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā", "Vizuālā komunikācija", "Kino un kultūra", "Dokumentālā kino vēsture un estētika" un "Rīgas dokumentālā kino skola". Ilgus gadus bijis Sociālo zinātņu fakultātes domes priekšsēdētāja vietnieks un Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks. Allaž nozīmīgs bija asoc. prof. Ā. Kleckina atbalsts minoritāšu skolu absolventu integrācijā universitātes studentu saimē.

Asociētajam profesoram Ā. Kleckinam piemita izcila erudīcija. Viņš lieliski pārzināja ne vien Latvijas un pasaules kino, bet arī literatūru. Viņš varēja stundām no galvas deklamēt skaistu, dziļu un intelektuālu dzeju latviešu un krievu valodā. Ā. Kleckins bija izcils diplomāts, konfliktu izlīdzinātājs, ideju ģenerators un domātājs, labs sarunu biedrs un pasniedzējs.

Līdztekus darbam LU Ā. Kleckins darbojās arī žurnālistiskā. Viņa raksti regulāri tika publicēti laikrakstos "Padomju Jaunatne" (vēlāk – "Latvijas Jaunatne"), "Rīgas Balss", "Literatūra un Māksla", "Diena", "Neatkarīgā Cīņa", žurnālos "Padomju Latvijas Sieviete" (vēlāk – "Sieviete"), "Liesma", "Māksla", "Kino", "Avots" u.c. Labākās publikācijas ir apkopotas krājumā "Mana pasaule.

Tikšanās dzīvē un iztēlē" (1983).

Ā. Kleckins bija arī dokumentālo filmu "Gribu! Gribu… Gribu?" (1971), "Nemiers" (1973), "Pilsēta cilvēkiem" (1976), "Vai viegli būt jaunam?" (1986), "Beidzot brīvi…?" (1990), "Vai viegli būt…?" (1997) autors vai līdzautors, Latvijas ebreju vēsturei un devumam kultūrā veltītās filmas "Paliekošais" (1990) teksta autors. No 1977. līdz 2007. gadam Ā. Kleckins bija Rīgas starptautisko dokumentālo filmu simpoziju zinātniskais vadītājs un referents. Viņa devums Latvijas kino 2018. gadā novērtēts ar Nacionālā kino balvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu filmu mākslā.

Arī Ā. Kleckina zinātniskais darbs galvenokārt bija veltīts dokumentālajam kino. Savu skatījumu uz šo mākslas jomu viņš ir apkopojis monogrāfijā "Kino un mūsdienu kultūras likteņi" (2012). Vairāki kino tēmai veltītie zinātniskie raksti publicēti "Latvijas Universitātes Rakstos", rakstu krājumā "Agora" un Latvijas un ārvalstu zinātniskajos žurnālos un krājumos.

2007. gadā Saeima viņu ievēlējusi par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekli, vēlāk – par priekšsēdētāju. Tāpēc, šodien, 11. oktobrī, dienā, kad publicists, kinozinātnieks un žurnālistikas pasniedzējs Ā. Kleckins būtu svinējis savu 90. dzimšanas dienu, NEPLP telpās pulksten 15.00 notiks apgādā "Jumava" izdotās grāmatas "Ābrams Kleckins laikabiedru atmiņās" atklāšanas pasākums.

Grāmata ir kā interviju un atmiņu apkopojums, atspoguļojot daudzpusību Ā. Kleckina dzīvē un darbā: kino, žurnālistika, pasniedzēja un administratīvais darbs, Atmodas kustība un Latvijas Tautas fronte, iesaiste ebreju kopienas darbībā.

Grāmatas idejiskie autori ir bijušais Augstākās padomes Preses centra vadītājs, biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" loceklis, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" pasniedzējs Aleksandrs Mirļins, sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds un apgāda "Jumava" vadītājs Juris Visockis.

Grāmatas redaktors un sastādītājs – Andris Dzenis, kurš apkopoja savākto informāciju par dažādajiem Ā. Kleckina dzīves un darba aspektiem un posmiem. Sarunas ar laikabiedriem organizēja Elita Veidemane, Kristīne Zvirgzdiņa, Daina Brila, Santa Sergejeva, Viktorija Luca, Antra Petruševica.

Ā. Kleckins dzimis 1933. gadā 11. oktobrī Rīgā, bērnības gadus aizvadījis Smiltenē. 1941. gada vasarā Kleckinu ģimene, šķērsojot Latvijas un Igaunijas robežu, devās bēgļu gaitās uz Krieviju, tā izglābjoties no holokausta. Pēc atgriešanas Latvijā mācījies Rīgas 22. vidusskolā. No 1952. līdz 1957. gadam studējis LU Filoloģijas fakultātē. Pēc studijām strādājis par skolotāju Auces vidusskolā, pēc tam – Rīgas elektromašīnu rūpnīcas avīzē. No 1962. līdz 1973. gadam Ā. Kleckins darbojās populārā jauniešu laikraksta "Padomju Jaunatne" redakcijā. Miris 2021. gada 23. augustā, apglabāts Rīgas Jaunajos ebreju kapos Šmerlī.