Latviešu rakstniekam un prozas lielmeistaram Albertam Belam – 85
Latviešu rakstnieks un scenārists Alberts Bels, īstajā vārdā Jānis Cīrulis, dzimis 6. oktobrī 1938. gadā Ropažu pagasta "Jaunmežplepjos". Viņš ir viens no izcilākajiem 20. gs. otrās puses latviešu rakstniekiem, kura darbi padomju laikā palīdzēja sabiedrībā saglabāt priekšstatu par ētiskajām vērtībām un garīgās brīvības nepieciešamību.
A. Bels dzimis zemnieka ģimenē. Līdz 1953. gadam mācījās Ropažu pamatskolā, pēc tam mācījis Rīgas Komunālās celtniecības tehnikuma Elektrotehnikas fakultātē. No 1955. līdz 1957. gadam mācījies Valsts cirka mākslas skolā Maskavā, bet tikai pēc obligātās karaklausības kā eksterns beidzis vidusskolu Rīgā. Mācījies arī Augstākajos scenāristu kursos Maskavā.
Kopš 1963. gada pievērsies rakstniecībai rakstot īsos stāstus. Viņa pirmais stāsts – tēlojums "Nakts etīde" publicēts 1963. gadā.
Savukārt, A. Bela debija romāna žanrā bija "Izmeklētājs" (1967), kas autoru tūlīt ieveda latviešu jaudīgāko prozistu sabiedrībā, bet pret 1967. gadā uzrakstīto A. Bela otro romānu "Bezmiegs" tika ierosināta krimināllieta, jo tajā tika kritizēta padomju iekārta. Cenzētā variantā romānu publicēja 1987. gadā, bet necenzētā – tikai 2003. gadā.
Plašu ievērību sabiedrībā guva romāns par latviešu tautas brīvības centieniem 1905. gada revolūcijas laikā – "Saucēja balss" (1974). Kopā A. Bels ir 22 grāmatu autors, to vidū: "Būris" (1972), "Cilvēki laivās" (1987), "Sainis" (1980), "Vientulība masu sarīkojumos" (2005).
Pēc A. Bela romāniem uzņemtas filmas, piemēram, filma "Uzbrukums slepenpolicijai", režisora Riharda Pīka filma "Šāviens mežā" (1984) pēc romāna "Saknes" motīviem. 1993. gadā Anša Epnera studijā uzņemta spēlfilma "Būris", pēc tāda paša nosaukuma romāna.
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā A. Bels aktīvi iesaistījies sabiedriski politiskajā darbībā. No 1990. līdz 1993. gadam rakstnieks ir bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, darbojies Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. No 1993. līdz 1994. gadam bijis Valda Birkava vadītās valdības padomnieks.
Pēc sabiedriski aktīvā darbības posma A. Bels atgriezās pie romānu rakstīšanas, kad tapuši vairāki romāni – "Saulē mērktie" (1995), "Melnā zīme" (1996), "Latviešu labirints" (1998), "Uguns atspīdumi uz olu čaumalām" (2000) un "Vientulība masu sarīkojumos" (2005).
A. Bela romāni tulkoti angļu, armēņu, bulgāru, čehu, franču, gruzīnu, igauņu, krievu, lietuviešu, slovāku, somu, rumāņu, ukraiņu, ungāru, vācu, zviedru valodā. 90. gadu sākumā romāna "Būris" Ojāra Krātiņa tulkojums angļu valodā ("The Cage") izraisījis rezonansi angļu valodas vidē.
A. Bels 1991. gadā saņēma Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 2000. gadā Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, 1999. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedra nosaukumu, 2013. gadā Latvijas Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu latviešu prozas žanra attīstībā.
Avots: enciklopedija.lv
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
