Iepazīstieties ar Demjanu – vienu no "Eņģeļi pār Latviju" vēstnešiem!

Četrus gadus vecajam Demjanam mēdz būt labās un arī sliktās dienas. To, ka dēlam ir autisms, vecāki uzzināja pusotra gada vecumā.

Tētis Ruslans

"Šķita, ka viņš vienkārši nedzird. Mums likās, ka viņam varbūt kaut kas ar dzirdi notiek."

Mamma un tētis Demjanu saprot un jūt vislabāk, bet arī ne līdz galam. Puika it kā dzīvo savā pasaulē, ar savām interesēm, vajadzībām un īpatnībām. Piemēram, Demjans it kā nejūt sāpes.

Demjana mamma Marta

"Viņš neizrāda. Viņš var nokrist, viņš nopurināsies un ies. Viņš varbūt tā kā īsti arī nejūt savas sāpes. Bet tajā pašā laikā viņam ir bijis ļoti liels jutīgums pēdās. Viņš kādu momentu mums nespēja iet pa smiltīm, pa akmeņiem. Čības nevarējām uzvilkt, jo viņam bija ļoti jutīgas pēdiņas. Tāpat arī mati ir ļoti jutīgi, es nevaru viņam nogriezt matus. Tāda sajūta, ka viņam sāp."

Bet kā jau mēdz būt bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, Demjanam ir arī savi talanti. Viņš lieliski mēdz apgūt kaut ko pats, viņam patīk sakārtot mantas noteiktā secībā un vēl viņš spēj acumirklī salikt jaunu puzli.

Lasi vēl: Iepazīstieties ar Mariju – vienu no "Eņģeļi pār Latviju" vēstnesēm!

Demjana tētis atzīst, ka bērns vecākus mēdz pārsteigt. "Viņš pat runāt nemācēja, bet pusotrā gadā iemācījās burtus. Visu alfabētu zinājām. Krievu, latviešu burtus, visus varējām nosaukt. Tagad jau angliski arī," stāsta Ruslans.

Labās dienas diemžēl nomaina sliktās, un sasniegumi mijas ar diagnozes bezcerīgo smagumu. Demjana mamma norāda, ka viņa vecāki diagnozi pieņem, taču ir lūzuma momenti. "Tu izej no kabineta un tu atkal dzirdi tos vārdus. Tev ar to ir jāsamierinās, tu ar to dzīvosi, – ar tādu bērnu. Labāk nebūs. Un tad ir tie lūzuma momenti, kad tu esi mājās viens pats un tu raudi. Kad tu domā: kāpēc, par ko?" viņa dalās sajūtās.

Lai attīstītos un iekļautos sabiedrībā, Demjanam ir nepieciešama terapija: katru dienu vairāku gadu garumā. Viņa vecumā var daudz ko panākt, bet ģimenei ir nepieciešams cilvēku atbalsts.

"Tas ir, man liekas, vecāku darbs palīdzēt tādam bērniņam atrast savu vietu pasaulē. Mācīt viņu. Viņam jāsadzīvo ar citiem. Visas tās terapijas viņam palīdz iziet vairāk no sevis. No dzīves sevī iekšā, un vairāk ieraudzīt apkārtējos cilvēkus un saprast, ka viņš arī varēs sadarboties ar viņiem kopā," stāsta Demjana tētis.

Tikmēr zēna mamma novēl dēlam būt laimīgam un spējīgam iekļauties sabiedrībā. "Es laikam gribētu, lai viņam vienkārši ir laimīga dzīve. Lai sabiedrība viņu saprot. Lai viņš mācētu saprasties ar sabiedrību. Lai viņam nebūtu tādas problēmas, ka viņam dzīvē no kaut kā ir jāatsakās. Jo ir bijis tā, ka pat bija jāatsakās no vieniem Ziemassvētkiem dārziņā. Jo citi viņu nesaprot. Jo viņš var nepareizi uzvesties. Es gribētu, lai viņš vienkārši būtu pieņemts šajā pasaulē," viņa noteica.

Lasi vēl: Iepazīsties! Akcijas "Eņģeļi pār Latviju" vēstneši