Pateicoties ziedojumiem, zēnam ar autismu necerēts progress

Deviņgadīgo Pāvilu sastopam viņa mīļākajā vietā – mājās pie rakstāmgalda, kur goda vietā krāsojamie zīmuļi un biezs albums, pilns ar paša zīmējumiem.

Pāvila progress ir acīmredzams. Ar diagnozi "autisms" Pāvila ģimene saskārās, kad puisēnam vēl bija tikai pusotrs gads, un ne pašiem, ne vietējiem Daugavpils ārstiem, kur ģimene tobrīd dzīvoja, nebija ne jausmas, ko ar to iesākt. Tāpēc tagad, kad jautāju vecākiem, kā pa šiem gadiem gājis, viņi atbild pēc atvieglotas nopūtas.

Toms Šiklovs

Pāvila tētis

"Kopumā labi. Pāvila kontekstā – labāk nekā sākumā varēja domāt!"

Pāvilam konstatēja autismu ar valodas attīstības aizturi, kā dēļ viņu ilgstoši saprast spēja tikai savējie.

Sešos gados mamma vēl baroja dēlu ar karotīti. Instrukciju "apģērbties" Pāvils nespēja saprast. Vispirms bija jāliek uzvilkt bikses. Kad tas izdarīts, varēja dot nākamo norādi.

Eņģeļu ziedojumos savāktā nauda ļāva Pāvilam vairākus gadus ABA terapijā uztrenēt spēju dzirdēt, reaģēt un atbildēt.

"Sākumā braukājām no Daugavpils. Ārsti pat nemācēja noteikt diagnozi, Rīgā apstiprināja. Mēs kā ģimene sadalījāmies – es paliku Daugavpilī, jo man tur bija darbs. Samocīts tas laika periods. Kad redzējām, ka no tā ir labi rezultāti, bija tā vērts. Principā, jā, tikai pēdējo gadu varam atlaist grožus Pāvilam, ka ir sasniegts punkts, kurā varam saprasties un bišķiņ atlaist ABA terapiju un iet tālāk – skola. Un neesam tik piesaistīti Rīgai, tāpēc atļāvāmies pārcelties no Rīgas projām," stāsta Pāvila tētis.

Pāvila tētis ir priesteris – kur baznīca nosūta, tur jākalpo. Šoruden ģimene pārvākusies uz Jēkabpili, un pēc daudzu gadu atšķirtības un braukāšanas visi ir atkal kopā. Tas – pateicoties Pāvila progresam, jo līdz šim zēnam bija jāturas ABA terapijas tuvumā. Speciālistu trūkums reģionos ir skaudra problēma.

"Principā viss balstās uz vecāku entuziasmu. Nav profesionāļu, grupiņu ietvaros eksotiskas idejas parādās – pilnīgs absurds. Visi ķeras, pie kā nu var. Visur jau, es domāju, ir vienādi izplatīta tā parādība, bet profesionāļi ne. Kurš var, kurš nevar izbraukāt," saka Pāvila tētis.

"Šķiet, ka valsts paļaujas – gan jau kaut kā atkal savāksiet, tāda sajūta ir," saka Pāvila mamma Dita Šiklova.

Kopš "Eņģeļu" akcijā Pāvilu sastapām iepriekšējo reizi, viņam piepulcējušās vēl divas jaunākās māsiņas, un nu jau ģimenē aug pieci bērni. Pāvils mācās otrajā klasē – ar vielu tiek galā savā ritmā, jo mācās attālināti – tā jūtoties drošāk. Vienaudžus satiek mākslas skolā.

Pie sienas paša izveidots dienas plāns, kas noslēdzas ar zīmēšanu. Ar to zēns, iespējams, arī varētu saistīt nākotnes nodarbošanos.