Tīras raudzes labdarība slēpjas klusā nesavtībā. Andris Keišs dalās personīgā pieredzē par palīdzības nozīmi
Pirmssvētku laiks daudziem saistās ar steigu, nogurumu un mēģinājumiem paspēt visu – darbu, ģimeni, svinību gatavošanu. Taču tieši šajā laikā īpaši spilgti aktualizējas jautājums par līdzcilvēku atbalstu. Raidījumā "900 sekundes" aktieris Andris Keišs dalījās savā personīgajā pieredzē, stāstot, kā labdarība var kļūt par dziļi pārveidojošu pieredzi gan tiem, kuri saņem palīdzību, gan tiem, kuri to sniedz.
Keišs atklāj, ka viņa ģimene pati savulaik piedzīvojusi situāciju, kurā palīdzība no malas bijusi izšķiroša. "Tā ir liela un ļoti spēcīga pieredze," viņš saka, atceroties laiku, kad piedzima meita Magdalēna. Pirmajos gados ģimenes rocība bijusi ierobežota, un iespēja doties uz delfīnu terapiju bijusi iespējama, tikai pateicoties ziedojumiem.
"Tas bija, pateicoties ziedojumiem. Un tas progress, kas notika ar Magdalēnu – tas viss bija ļoti labi," uzsver aktieris, piebilstot, ka šī pieredze palikusi ļoti spilgta un emocionāli nozīmīga.
Sarunā pieskaras arī tam, cik smagi emocionāli jūtas vecāki, kuri nezina, vai viņu bērniem izdosies saņemt nepieciešamo palīdzību. Keišs atzīst – viņa ģimene šajā ziņā bijusi saudzēta, jo ir bērni un vecāki, kuri ikdienā saskaras ar vēl daudz smagākām situācijām. "Es redzu vecākus, kuru bērniem ir ļoti smagi traucējumi. Man pat īsti nav vārdu," viņš saka, uzsverot, cik nozīmīgs šādos brīžos ir jebkurš atbalsts.
Īpaši aizkustinoši Keišam šķiet tieši labdarības anonimitāte. "Tas pats jocīgākais ziedošanā bija tas, ka es nezināju, kuri ir tie cilvēki," viņš atceras.
Viņa izpratnē tieši šis aspekts atklāj labdarības patieso būtību: "Ja tu to dari pilnīgi slepeni un neviens nezina, ka tas esi tu, tā ir tīras raudzes labdarība. Tā nesavtība ir tas, kas mani patiešām aizkustina."
Runājot par to, kāpēc vispār ir svarīgi iesaistīties labdarībā, Keišs uzsver – tas ir ceļš ne tikai uz palīdzību citiem, bet arī uz paša iekšējo izaugsmi. Viņš norāda, ka šis laiks sabiedrībā ir emocionāli smags – tumšs, saspringts un trauksmains. "Ārēji tu vari pilnveidoties – kļūt turīgāks vai ievērojamāks, bet patiesais, noturošais ceļš ir sevis attīstīšana," saka aktieris.
Viņaprāt, ziedošana ir viens no veidiem, kā to darīt – pieslēdzoties citu cilvēku problēmām un mēģinot tās kaut nedaudz mazināt. "Tu pieslēdzies pasaulei, mēģini sajust, kā jūtas cits cilvēks. Tas paver tavu saikni ar pasauli un bagātina to," skaidro Keišs, piebilstot, ka tad, ja ir iespēja šo saikni vērst uz labu, tā ir iespēja, kuru nevajadzētu laist garām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
