Ar performanci atvērta aktrises Zanes Daudziņas jaunā grāmata
Ar burvīgu performanci 6. septembrī Zirgu pastā tika atvērta aktrises, runas pedagoģes un Kultūras akadēmijas asociētās profesores Zanes Daudziņas jaunā grāmata "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī".
Pasākumu atklāja Kultūras Akadēmijas studenti ar brīnišķīgu iesildīšanās vingrinājumu apkopojumu, tālāk, izmantojot balss modulācijas, uzstājās lieliskais trio: Gundars Āboliņš, Mārtiņš Meiers un Gerds Lapoška. Viņi lasīja fragmentus no Daudziņas jaunās grāmatas, zālei aktīvi dzīvojot līdzi.
Izdevēja Vija Kilbloka lasīja fragmentus no Zanes Daudziņas bestsellera "Dienasgrāmata", kurā promocijas darba rakstīšana bija viens no svarīgākajiem tematiem, kas caurvija visu pandēmijas laika ikdienu.
Uzrunas sacīja arī LKA profesori Rūta Muktupāvela un Jānis Siliņš, īpaši sirsnīgi vaininieci sveica arī Kaspars Pūce.
Publikā bija, citējot autori: "Draugi no dažādiem dzīves laikiem – bērnības, jaunības, teātra un kino sfēras, studenti un pasniedzēji," kopumā piepildot Zirgu pasta Karamazovu zāli līdz pēdējai vietiņai.
Pasākuma neoficiālajā daļā galdu rotāja un ciemiņu vēderus priecēja ne vien dažādas uzkodas, bet arī pašas Zanes Daudziņas ceptā torte!
Par grāmatu "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī"
Aktrises, runas pedagoģes un Kultūras akadēmijas asociētās profesores Zanes Daudziņas grāmata "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī" ir vērtīgs izziņas avots ne tikai aktieriem, režisoriem, skaņu operatoriem un skatuves runas pedagogiem, bet arī visiem teātra cienītājiem un ikvienam, kuram laiku pa laikam jāuzstājas auditorijas priekšā. Grāmatā iztirzāto jautājumu empīrisko pamatu veido Zanes Daudziņas vairāk nekā 20 gadus ilgā aktrises darba prakse, pedagoģiskais darbs Latvijas Kultūras akadēmijā, kursos un semināros, intervijas ar Latvijas teātra vidē nozīmīgām personībām, kā arī ikviena grāmatas autores redzētā Latvijas profesionālo teātru izrāde.
Publiska runa nebūt nav vienkāršs uzdevums, un vienalga, vai nepieciešams runāt no skatuves teātra uzvedumā vairākiem simtiem skatītāju vai nelielā telpā dažiem klausītājiem. Lai runātājs sasniegtu iecerēto mērķi, svarīgs ne tikai runas saturs un paša runātāja personība, bet arī daudzi citi faktori. Cik nozīmīga publiskās runas kontekstā ir elpa un kas to ietekmē? Kādēļ ir svarīgi rūpēties par balss saišu veselību un regulāri padzerties? Kāpēc pārteikties mēdz ne tikai "parasti" cilvēki ikdienišķās sarunās, bet arī profesionāli aktieri pēc ilgstošiem izrāžu mēģinājumiem? Un kā runātāju (aktieri) ietekmē publikas (klausītāju/skatītāju) reakcijas – aplausi, smiekli, asaras, klusums?
Par šiem būtiskajiem jautājumiem Zane raksta vieglā valodā, teoriju ilustrējot ar reāliem piemēriem no populārām latviešu teātra izrādēm un atsaucoties uz aktieru pašu sacīto.
Darba teorētisko bāzi papildina aizraujošas intervijas ar teātra nozares profesionāļiem.
Teātra Zelta fonda biedre un viena no vecākajām aktrisēm Latvijā Elvīra Baldiņa ļoti personiskā un atklātā sarunā atceras ainas no latviešu teātra aizkulisēm 20. gadsimta otrajā pusē.
Skatuves runas pedagoģe Aina Matīsa un kino un teātra režisors Pēteris Krilovs analizē tehnoloģiju ienākšanu teātra pasaulē un to ietekmi gan uz aktierspēli, gan uz skatītāju uztveri.
Režisors Vladislavs Nastavševs stāsta par pieredzi, ko ieguvis, studējot Sanktpēterburgā un Londonā, un atzīst, ka latvieši neprot kliegt.
Filozofs un teātra režisors Uldis Tīrons runā par neprofesionāļu iesaistīšanu teātrī un aktiera sadarbību ar skatītājiem, savukārt teātra režisors Viesturs Meikšāns ne tikai atbild uz grāmatas autores jautājumiem, bet arī pats intervē Zani, abiem iesaistoties aizraujošā sarunā par cilvēcisko ieradumu spēku un sevis iepazīšanu. Lasiet, baudiet un izziniet!
Pieejama arī e-grāmata.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
