Apbalvotā dokumentālā filma "Debesis virs Zenicas" dodas pie skatītājiem Latvijā

Bosnijas pilsēta Zenica, kas ir viena no piesārņotākajām pasaulē, vienojusi iedzīvotājus kopīgai cīņai par labāku nākotni. Tomēr nauda, vara un politika izrādās tikpat toksisks ienaidnieks kā piesārņojums, kas apdraud viņu dzīvības.

Vidēja lieluma pilsētā bieži sastopama saslimšana ar vēzi, bērnu diabēts un elpceļu slimības ir kļuvušas par normu. Lai gan gaisa piesārņojums Bosnijā kopumā ir augsts, iedzīvotāji ar bažām raugās uz milzīgo tērauda un koksa rūpnīcu, kas aizņem ceturtdaļu pilsētas un ir lielākais darba devējs reģionā. Viņi vēlas, lai rūpnīcas emisijas tiktu kontrolētas, kā to paredz vides atļauja, taču tas nenotiek.

Vissmagāk skartajā apkaimē iedzīvotāji apvieno spēkus organizācijā "Eko forums", lai pieprasītu izmaiņas un ar mērījumiem noskaidrotu, vai viņu aizdomas ir pamatotas. Iedzīvotāji ir nobažījušies par savu veselību un iztiku, politiķiem ir jānodrošina darbavietas un jāpiesaista ārvalstu investīcijas un Eiropas Savienības Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) piešķir aizdevumus jaunai spēkstacijai, kas strādā ar koksa ķīmiskās rūpnīcas emisijām, kā arī aizdevumus jauniem veloceliņiem, lai Zenicu atzītu par zaļu pilsētu.

Septiņu gadu laikā filma seko "Eko foruma" cīņai par tīru gaisu un atklāj sarežģītus mehānismus, kas kavē racionālus pasākumus un ilgtspējību gan šajā pilsētā, gan arī daudzviet citur pasaulē.

Dokumentālā filma "Debesis virs Zenicas" ir iekarojusi skatītāju sirdis un saņēmusi neskaitāmas balvas festivālos, tostarp īpašo balvu par vides apziņu Sarajevas kinofestivālā, galveno balvu Ji.hlava IDFF festivālā Čehijā, Checkpoints balvu BIFF festivālā Norvēģijā, skatītāju balvu Free Zone Belgradas filmu festivālā, kā arī daudzas citas atzinības.

"Dzīvojot globalizētā pasaulē, kur nekas nav līdz galam zināms, veselu kopienu likteņi joprojām ir aizmirsti vai vienkārši paslaucīti zem paklāja. Bosnijas pilsēta Zenica ir kļuvusi par tik aizmirstu vietu, kas ir aprakta zem toksiskā smoga segas.

Mēs esam divi režisori, kas nāk no dažādām vidēm, ar divām balsīm, divām pieejām un vienu kopīgu skatījumu un mērķi. Mēs nolēmām pārcelties uz Zenicu un septiņus gadus (2017-2024) šī pilsēta bija mūsu otrās mājas, kur pastāvīgi atgriezāmies, lai dokumentētu cilvēku, kuriem jāsadzīvo ar piesārņojuma sekām, cīņu," stāsta filmas režisori Nanna Franka Mullere un Zlatko Prandjičs.

Ar filmu režisoru tandēms vēlas dot balsi cilvēkiem, kuri to ir zaudējuši – daži no viņiem burtiski rīkles vēža dēļ, savukārt citi tādēļ, ka vienkārši neuzdrošinās runāt vai netiek sadzirdēti, kad to dara.

"Mēs ceram, ka Eiropas skatītāji apzinās savu kopīgo atbildību – ERAB tiek finansēta no Eiropas nodokļu maksātāju naudas, un kāds cits maksā šausmīgu cenu par lētu tēraudu, ko izmanto mūsu pašu valstīs."

Par Zenicu un tās rūpnīcu:

Bosnijas industriālā pilsēta Zenica atrodas ap milzīgu 130 gadus vecu tērauda rūpnīcu, ko uzcēla Austroungārijas impērijas laikā. Kādreizējais sociālistiskās Dienvidslāvijas lepnums un 25 000 strādnieku līdzīpašums tagad rūpnīca pieder vienam no pasaulē lielākajiem tērauda ražotājiem "ArcelorMittal", un strādnieku skaits ir samazināts. Tomēr tā joprojām ir lielākā un stratēģiski svarīg rūpnīca Bosnijā un Hercegovinā, un lielākais darba devējs Zenicā. Pilsētas identitāte joprojām ir balstīta uz tēraudu – tās futbola klubs ir nosaukts par "Celik" (tērauds), un teātris ir izgatavots no tērauda.

Pēc Balkānu kara un sociālistiskās sistēmas sabrukuma nāca demokrātija kopā ar starptautiskajām investīcijām. Tērauda rūpnīcu pārņēma "ArcelorMittal". Milzīgais industriālais komplekss dominē ceturtdaļā no pilsētas, un, līdzīgi pūķim, izpūš melnus un oranžus dūmus dienu un nakti visu cauru gadu.

Tērauda ražošanai rūpnīcā tiek izmantots koksa dedzināšanas process. Šī procesa laikā kopā ar ķīmiskām vielām izdalās benzols, kas ir ārkārtīgi bīstams piesārņotājs. Papildus tam, ka benzols ir kancerogēns, tas var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas cilvēka DNS.

Zenicā vēža un bērnu diabēta gadījumi ir ārkārtīgi izplatīti, īpaši Tetovas apkaimē, kas atrodas blakus koksa ķīmiskajai rūpnīcai. Taču nav datu, kas atbalstītu vai atspēkotu iedzīvotāju aizdomas. Saskaņā ar vides atļauju rūpnīcai no 2010. gada bija jāveic nepārtraukts emisiju un gaisa kvalitātes monitorings, taču līdz 2022. gada martam mērījumi netika veikti.

2022. gada martā pēc vairāk nekā desmit gadus ilgās "Eko Forum" kampaņas tika veikti mērījumi ap koksa ķīmisko rūpnīcu kopumā četras nedēļas, un tika publicēts ziņojums ar rezultātiem. Stundas maksimālā benzola koncentrācija pārsniedza drošās robežas pat 255 reizes.

Šo satraucošo datu rezultātā rūpnīcai atkal bija nepārtraukti jāuzrauga un jāmēra emisijas. Līdz 2024. gada februārim tas vēl nebija izdarīts. Īsi pēc filmas pabeigšanas, 2024. gada martā, "ArcelorMittal" paziņoja par koksa ķīmiskās rūpnīcas slēgšanu.

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!