Atskaties! Pasniegtas "Lielā Kristapa" balvas, vietu pārsteigumiem sagādājis dokumentālais kino
Vakar vakarā pasniegtas Latvijas Nacionālās kino balvas – "Lielie Kristapi" labākajām pašmāju filmām un to veidotājiem. Lai arī galveno balvu saņēmēji jau bija paredzami – triumfēja gan animācijas filma "Straume", kas tika pie pieciem "Kristapiem", un pie tikpat statuetēm tika arī režisora Dāvja Sīmaņa filma "Marijas klusums", tomēr intriga saglabājās vairāku dokumentālo kino kategorijās.
Spožākās latviešu filmas un kino profesionāļus vakarvakarā godināja Dailes teātrī. Pa vidu laureātu sveikšanai sanākušos priecēja atjautīgi videorullīši un muzikāli priekšnesumi.
Par aizvadītā gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Dāvja Sīmaņa "Marijas klusums". Filma ieguva piecus "Lielos Kristapus", tostarp Sīmanis kā labākais režisors. Pie skatītājiem Latvijā filma nonāks tikai aprīlī.
Balvu par mūža ieguldījumu saņēma režisors Pēteris Krilovs, kuru sagaidīja ar nerimstošām stāvovācijām.
Krilovs, kurš ilgus gadus strādā arī par mācībspēku, mudināja pie varas esošos atvēlēt vairāk naudas izglītībai.
"Var jau daudz veltīt aizsardzībai un daudz sapirkt dzelžus, bet, ja cilvēki būs negudri, neizglītoti un neapjautīs, kas notiek apkārt, tad tie dzelži maz ko dos! Izglītība ir ārkārtīgi svarīga lieta, turam viņu pa īstam!"
Par labāko aktrisi atzīta Olga Šepicka-Slapjuma filmā "Marijas klusums", bet labākā aktiera godu izpelnījās Andris Keišs par tēlojumu filmā "Mūžības skartie". Viņš savu pateicības runu veltīja sievai.
"Es no visas sirds gribētu pateikt paldies viņai, tāpēc, ka šī balva mums ir uz pusēm, jo, ja Kristīne nedarītu to, ko viņa dara dzīvē, es nekad netiktu uz filmēšanas laukumiem. Tā kā, mīļā, es tevi… Vārdu sakot, šo te visu."
Starptautisku slavu iemantojusī animācijas filma "Straume" nu saņēmusi arī piecas pašmāju kino balvas. Tostarp Gints Zilbalodis kā labākais animācijas režisors, kurš gan šobrīd atrodas ASV. Zilbalodis kopā ar Matīsu Kažu atzīti arī par labākajiem scenāristiem.
"Šis ir mans pirmais "Lielais Kristaps", tāpēc sanāk, ka es "Zelta globusu" esmu saņēmis pirms "Lielā Kristapa"!"
"Straumi" šobrīd noskatījušies jau vairāk nekā divi miljoni skatītāju visā pasaulē, un tās fanu pulks turpina augt.
"Tas visspilgtākais atbalsts mums ir Meksikā, kur ir ārkārtīgi daudz arī soctīklos cilvēku ierakstu un daudz pozitīvu komentāru par "Straumi", un mēs to jūtam katru dienu īstenībā, jo šajā laikmetā to atgriezenisko saikni ar filmu veidotājiem var diezgan vienkārši izveidot. Mēs par to esam ļoti gandarīti un ceram, ka ceļa turpinājums būs tikpat jaudīgs!"
Labākā dokumentālās filmas režisora gods piešķirts Ivaram Zviedrim par filmu "Esi uzticīgs līdz nāvei". Viņš Latvijas dokumentālā kino ainavā izceļas ar savu unikālo rokrakstu.
"Manuprāt, režisors visu mūžu taisa vienu filmu, ja jūs tā padomājiet, lielie režisori visu mūžu taisa vienu filmu, tepat mums blakus stāv Ivars Seleckis, nu viņš jau nevar savādāk kaut ko uzfilmēt. Tāpat arī ir man, man jāpasakās vienai no maniem galvenajiem filmu varoņiem – Intai, jo neviens negribēja ar mani braukt filmēt, un tad es sāku viens pats filmēt, un tā es mēģinu turpināt to savu ierasto ceļu."
Savukārt par labāko dokumentālo īsfilmu atzīta studentes Gerdas Jirgenes darbs "Latvijas kods. Caur bērna acīm".
"Man kaut kā tas lielākais liekas, ka mēs ar Gerdu tiešām divatā tik daudzas stundas no mūsu vasaras veltījām šai filmai, un tā tēma un viss kino ir ļoti sarežģīts process, un tas fakts, ka darbs tiek novērtēts un atalgots, īpaši, kā jūs teicāt, ceļa sākumā, nav vārdu. Tas ir interesanti, ka mēs joprojām esam tikai studenti un mums ir sapņi un mērķi, uz ko mēs tiecamies, bet, ka tas ir noticis tik agri ar mums, tik negaidīti. Mēs esam ļoti, ļoti pateicīgi par šo."
Nacionālā kino centra vadītāja norāda – ja lielāko balvu saņēmēji bija paredzami, tad dokumentālā kino kategorija saglabāja vietu pārsteigumiem.
"Man subjektīvi bija ļoti interesanti vērot tos jaunos, talantīgos cilvēkus, jaunos režisorus, kuri saņēma balvas par labāko dokumentālo īsfilmu, par labāko debiju, par labāko studentu filmu. Būtībā tas ir ļoti plašs darba lauks, kur varbūt tā ikdienā šos darbus nepamanīs, bet tie ir talantīgi jauni cilvēki, kuri veido talantīgas filmas."
Kino ļaudis cer, ka niecīgais – sešu miljonu eiro – finansējums nozarei pieaugs, Latvijā tas ir uz pusi mazāks nekā Lietuvā un trīs reizes mazāks nekā Igaunijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
