Uz saturu

Baibas Indriksones kinolomas portālā filmas.lv

Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv no 17. maija skatāma piemiņas kolekcija – filmas, kurās uz ekrāna redzama aktrise Baiba Indriksone (22.02.1932.–14.05.2024.).

2024. gada 17. maijā 15:21

Aktrises Baibas Indriksones filmogrāfija ir īpašas uzmanības vērta jau no paša pirmā ieraksta – vēl tikai 17 gadu vecumā, būdama vidusskolniece, viņa parādās uz ekrāna pirmajā lielākajā pēckara Latvijas spēlfilmā "Rainis" (1949), kuras stāstu gan iekrāsojusi pārspīlēta laikmeta ideoloģija, tomēr Baibas Indriksones tēlotā meitene Ābelīte stāv tai pāri, izaugot par simbolisku jaunā cilvēka tēlu strādnieku protestos pret veco kārtību.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Baibas Indriksones tēlotā meitene Ābelīte spēlfilmā "Rainis". FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Tikai trīs gadus vēlāk Indriksone kļūst par Nacionālā teātra aktrisi, bet arī tālaika Latvijas filmās, kuru pirmajos pēckara gados nemaz nebija īpaši daudz, vairākkārt atradusies vieta viņas meitenīgi gaišajam, bet enerģiskajam tēlam.

Tieši epizode ar Pacepļu Annu (Baibu Indriksoni) baltā kleitā un ziediem rokās kļūst par centrālo elementu kinožurnāla sižetā, kurš iemūžinājis filmas uzņemšanas gaitu, kad Rīgā top pirmā krāsainā Latvijas spēlfilma "Uz jauno krastu" (1955); portāla filmu kolekcijā šis sižets redzams kinožurnālā "Padomju Latvija" 31/1958.

Baiba Indriksone Martas lomā spēlfilmā "Zvejnieka dēls". FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Nākamā aktrises kinoloma nospēlēta 1957. gada filmā "Zvejnieka dēls", Viļa Lāča populārā romāna otrajā ekranizējumā, kur sižets papildināts ar ziemas zvejas ainām Kurzemes ezeros; Eduarda Pāvula iespaidīgi tēlotais Oskars tur satiek skaisto saimniekmeitu Martu Indriksones atveidojumā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nozīmīga vieta Indriksones mūžā bijusi viņas vīram, kinorežisoram Aleksandram Leimanim (1913–1990), un ne tikai tāpēc, ka Leimanis aktrisei uzticējis vairākas spilgtas lomas savās filmās, bet arī tāpēc, ka Baiba daudzu gadu garumā bijusi uzticams atbalsta plecs Leimanim visās viņa radošā mūža un sadzīves kolīzijās. Ne jau velti tieši ar Indriksones atmiņām sākas un noslēdzas ciklā "Kino gadsimts Latvijā" uzņemtā dokumentālā filma "Aleksandrs Leimanis" (2002), kas arī iekļauta portāla filmas.lv piemiņas kolekcijā.

Indriksones vitālā krodziniece Lēne, stiprinieka Ērmanīša draudzene muzikālajā kostīmfilmā diloģijā "Vella kalpi". FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Krāšņākā kinoloma, kuru Leimanis uzdāvinājis Indriksonei, ir vitālā krodziniece Lēne, stiprinieka Ērmanīša draudzene ārkārtīgi populārajā muzikālo kostīmfilmu diloģijā "Vella kalpi" (1970) un "Vella kalpi Vella dzirnavās" (1972); šeit Indriksone atkal spēlē duetā ar Eduardu Pāvulu, bet jau pavisam citā, dzirkstoši aizrautīgā toņkārtā.

Baiba Indriksone filmā "Melnā vēža spīlēs". FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Komiskas raksturlomas izrādās aktrises stiprā puse, to pierāda arī Leimaņa nākamā filma "Melnā vēža spīlēs" (1975), kur kaprīzās un impozantās hercogienes mīlas dēku azarts ir viena no enerģiskākajām līnijām filmas stāstā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Un, protams, neaizmirstamā Sprēsliņu Olita Jāņa Streiča komēdijā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981) – Indriksones kinodzīves spožākā virsotne Latvijas kino vēsturē.

Sprēsliņu Olita Jāņa Streiča komēdijā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā". FOTO: PUBLICITĀTES FOTO

Indriksones piemiņas kolekcija NKC portālā filmas.lv veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC).

Kolekcijā iekļautās filmas no 17. maija skatāmas bez maksas visā Latvijā. Portālu filmas.lv, kas vienlaikus ir arī plaša filmu nozares datu bāze, veido Nacionālais Kino centrs; arī ārpus īpašajām kolekcijām portālā var bez maksas noskatīties gandrīz 400 Latvijas filmas, kas pieejamas visā Latvijas teritorijā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm