Jau drīz uz ekrāniem daudzsēriju filma "Pansija pilī"

Pansija kļūst par apkārtnes iedzīvotāju, pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu un vienas vasaras skatuvi 20. gadsimta 20. gadu Latvijai.

"Visgrūtākais ir nepievilt skatītāju cerības, mēģinot iedzīvināt tik iemīļotu darbu, jo "Pansija pilī" ir viens no daudziem mīļākajiem un tuvākajiem latviešu literatūras darbiem," sarunā, par filmas veidošanu, neslēpa režisore Martinsone.

Režisore ir pārliecināta, ka Eglītis "ļoti precīzi un trāpīgi mēdza veidot tipāžus un varoņus. Tev gribas par viņiem uzzināt vairāk un kino valoda ir tik ļoti pateicīga, lai izveidotu šos stāstus."

Aktieris Kaspars Znotiņš seriālā atveido komisko Arnīša tēlu.

"Tiem, kas ir lasījuši grāmatu, neteikti būs pretenzijas Arnīša sakarā, jo tur, viens no pirmajiem raksturojošiem lielumiem ir, ka viņam bija griezīga sievietes balss. To nu es īsti nedarīju," stāsta Znotiņš.

Daudzsēriju filma atainos aizraujošus un komiskus notikumus astoņās sērijās, kurās topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar brāli Vidvudu, tēvu Viktoru un viņa dzīvesbiedri Hildu Vīku sāk muižas atjaunošanas darbus, vienlaikus tajā atverot pansiju, kas kļūst par apkārtnes iedzīvotāju, pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu un vienas vasaras skatuvi 20. gadsimta 20. gadu Latvijai.

Eglīša romāns "Pansija pilī", kura motīvi iekļauti seriāla sižetā, ir darbs, ko raksturo spraigs sižets, humors un pārdomas, kas sniedz ieskatu 20. – 30. gadu Latvijas elites dzīvē un tiek veidota komēdija žanrā. Anšlavs Eglītis šo darbu uzrakstīja ar laika distanci 1962. gadā Amerikā un ievadā pats Eglītis rakstīja, ka "senā, gaišā pasaule atveras, senie jaukie ļaudis ir atkal visapkārt, un es redzu tos tik dzīvi, ka tagadne izbālē un liekas nenozīmīga." Līdzīgi kā romāns, arī filma stāstīs par jaunas ģimenes centieniem atjaunot valsts piešķirtu īpašumu un dzīvi attēlos tā laika prominentākās kultūras personības – Anšlava Eglīša tēvu dzejnieku Viktoru Eglīti (1877-1945), gleznotāju Hildu Vīku, dzejnieku, rakstnieku Edvartu Virzu (1883-1940), gleznotājus Konrādu Ubānu (1893-1981), Voldemāru Toni (1892-1985), Romanu Sutu (1896-1944) un izdevēju Miķeli Goperu (1908-1996).

Daudzsēriju filmā vēsturiskos Eglīša romāna varoņus atveidos aktieri Gundars Āboliņš, Rihards Zelezņevs, Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Juris Strenga, Dana Bjorka, Dace Eversa, Lāsma Kugrēna, Olga Dreģe, Jānis Jarāns, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Lauris Dzelzītis, Artūrs Skrastiņš, Jēkabs Reinis, Gatis Maliks, Inese Kučinska un daudzi citi.

Ja romāna darbība notiek Eglīšu ģimenes jaunajā īpašumā Turaidas pagasta Inciemā, ko viņiem piešķīrusi valdība Latvijas brīvvalsts pirmsākumos, agrārās reformas laikā, tad filmas izveides mākslinieciskajām vajadzībām tika izmantota Kuldīgas novada apkārtne un Padures muiža.

Filmas režisori ir Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone, Dāvis Sīmanis un dokumentālajai sērijai Gints Grūbe, filmas operators Andrejs Rudzāts, producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe, scenāriju veidojuši Tabita Rudzāte un Ivo Briedis, filmas galvenā māksliniece Kristīne Jurjāne, mākslinieks Jānis Kalniņš, grima māksliniece Ilze Trumpe, kostīmu mākslinieces Kristīne Jurjāne un Rūta Kuplā.

"Šis ir loģisks turpinājums un radošs tālākais izaicinājums arī man un komandai ar, kuru kopīgi uzsākām un paveicām daudzsēriju mākslas filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Laikā, kad esam pārdzīvojuši divus pandēmijas gadus un esam liecinieki karam, mums tik ļoti nepieciešami dzīvi apliecinoši, vitāli stāsti, kas līdztekus ikdienas rūpēm ļauj nebēdnīgi smieties, lai arī grūtā, bet tomēr latviešu kino mīlētā žanrā – komēdijā, bet arī aizdomāties par kādu "zudošo pasauli", kura citiem likās kā tāda, kas nekad nebeigsies, " tā filmas pirmo trīs sēriju režisors Andis Mizišs.

"Ar Anšlava Eglīša romānu "Pansija pilī" es iepazinos jau skolas laikā, kad tas bija jālasa literatūras stundās. Tāpēc, kad man piedāvāja iespēju pieskarties šādam darbam kino valodā, es nespēju noticēt savai veiksmei – grāmatas ir viena no nozīmīgākajām lietām manā dzīvē un ja kāds, noskatoties mūsu daudzsēriju mākslas filmu, paņems un izlasīs arī Anšlava Eglīša romānu, es jutīšos, ka esmu izdarījusi kaut ko vērtīgu. Strādāt ar tādu aktieru un kino veidotāju komandu, kā arī tādu materiālu – tas bija kā sapnis. Un, tā kā man ļoti patīk komēdija kā žanrs, tad jutos kā līdaciņa ūdenī, jo īpaši, kad aktieri ar prieku gāja līdzi manām "sviestainākajām" idejām, " tā Marta Elīna Martinsone, filmas 4., 5., un 6. sērijas režisors.

"Esmu arī pārliecināts, ka ikviens vēsturisks stāsts reflektē ne vien pagātni, bet arī tagadni, jo mēs to ieraugām ar mūslaiku acīm un domām. "Pansija pilī" aptver gan plašu personāžu, gan paradoksālu notikumu spektru, asprātīgi spoguļojot mūsdienu sabiedrību gan individuālā, gan kolektīvā nozīmē – ideāli, intrigas, pagātnes nostalģija, mīlestības dažādās formas, māņticība, u.c. – tas viss ir mums tepat blakus," tā filmas 7. sērijas režisors Dāvis Sīmanis.

"Mūsdienu kultūrai raksturīgā tendence, ka jebkurš var kļūt par jebko, ir filmas "apvērstās pasaules" pamatā, nezaudējot prieku un ironiju par senajiem laikiem. Eglītim raksturīgā atjautība, zobgalība, griezīgi ass un spilgts dzīves norišu vērojums kopā ar smalku smeldzi ir integrēts un iekļauts filmas Tabitas Rudzātes un Ivo Brieža scenārijā un pārnests filmas pasaulē. Mēs ceram, ka "Pansija pilī" būs iespēja skatītājam ar kino starpniecību nokļūt tajā "Pansija pilī" pasaulē, ko romāna lasītāja bija jau izveidojuši savā galvā," tā filmas producenti Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.

Seriāls topis filmu studijā "Mistrus Media", kas iepriekš veidojusi daudzsēriju filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene", kas 2022. gadā ieguva nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" un sabiedrisko mediju balvu "Kilograms kultūras" un bija skatītākā Latvijas filma kinoteātros 2022. gadā. Studijā tapušas vairākas starptautiski un Latvijā atzītas vēsturiskas filmas kā "Janvāris" (rež. Viesturs Kairišs, 2022), "Melānijas hronika" (rež. Viesturs Kairišs, 2016), "Tēvs Nakts" (rež. Dāvis Sīmanis, 2018) un tikko arī pabeigts darbs pie filmas "Marijas klusums" (rež. Dāvis Sīmanis) par mēmā kino zvaigzni Mariju Leiko un latviešu teātri "Skatuve".

Daudzsēriju filmas tapšanu atbalsta Nacionālais kino centrs (ERAF / REACT-EU projekts "Latvijas kino industrijas uzņēmumu izaugsme, veicinot to profesionālo veiktspēju" Nr.13.1.4.0/22/I/001)