Uz lielajiem ekrāniem nonāk filma "Mildas istaba" par Latvijas pirmo filozofi

Filmā "Mildas istaba" izspēlētais Latvijas pirmās filozofijas doktores ar Sorbonnas grādu, sieviešu tiesību aktīvistes, triju bērnu mātes Mildas Palēvičas (1889–1972) stāsts balstās viņas mūža garumā rakstītajās dienasgrāmatās. Jaunas meitenes izglītības un mīlestības alkas, solo mātes pieredze, ambiciozas zinātnieces šķēršļu un pretestības pilnais ceļš, dramatiski likteņa triecieni, bet pāri visam – nelokāma apņēmība būt filozofei.

"Mildas istaba" ir dokumentālā vai, kā filmu veidotāji saka, dokumentāra spēlfilma. "Filma ir veidota uz dienasgrāmatu bāzes, tur nav nekādas fantāzijas, katram teikumam apakšā ir dokumenti, bet mēs dodam skatītājam zīmi, ka tomēr piedalīsies aktieri – aktrises personificēs Mildu Palēviču, tātad būs arī spēlfilmas elements," "900 sekundēs" filmas žanru raksturo režisore Kristīne Želve. "Tas ir hibrīdžanrs, kas kļūst arvien populārāks."

Kā piebilst aktrise Agnese Budovska, žanra specifika uzliek kārtējo atbildības slāni attiecībā uz personu, kas ir dzīvojusi, un cilvēkiem, kas viņu zina, atceras un varbūt ir radinieki. "Katrs darbs nāk ar kaut ko savu, un, manuprāt, Kristīnes darbs ir ar pilnīgi citu rokrakstu, nekā man līdz šim ir gadījies strādāt," saka aktrise.

Mildas Palēvičas biogrāfija ir neiedomājami interesanta, pat neticama. Pirmais impulss veidot šo filmu nāca no kinoproducentes Martas Bites, kas ir Mildas Palēvičas mazmazmeita. Darbs pie filmas sākās 2021. gadā, un publicēšanai tika gatavotas Mildas Palēvičas dienasgrāmatas, kas šobrīd jau ir iznākušas. "Marta nekad nebija satikusi savu slaveno vecvecmāmiņu. Acīmredzot viņā arī modās interese un impulss izzināt par viņu arvien vairāk. Tad viņai radās ideja, ka vajadzētu filmēt filmu," stāsta režisore.

Dienasgrāmatas ir Mildas domu, jūtu, emociju, afektu konteineri, istabas, kur viņa dalās ar savām subjektīvajām sajūtām. "Tur tiešām ļoti maz ienāk ārpasaule," saka Želve. "Tur ir izjūtas, kas katram pazīstamas – sevis analīze, tiesāšana, disciplinēšana, laika zaudēšana, attiecības ar bērniem, tuvajiem cilvēkiem, bet visu laiku ir pāri apziņa, ka man jābūt zinātniecei, filozofei neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt."

Filma uzdod aktuālu jautājumu arī šodien: ko nozīmē būt sievietei mātei un vienlaicīgi alkt pēc profesionālas izaugsmes? "Jebkura sieviete, es domāju, izjūt daudz no tā, ko Milda ir izjutusi. Viņai bija pietiekami daudz drosmes, pēc tam viņai tas dārgi maksāja spert lielus soļus, tai skaitā pateikt – piedodiet, mani mīļie bērni, es iešu darīt to un to, jo es vienkārši nespēju nerealizēties, nespēju nedomāt un nespēju nedarīt to, ko man gribas darīt. Manuprāt, tas ir milzīgs upuris," saka aktrise.