Aspazijas bronzas krūšutēla atgriešanos Nacionālajā teātrī publiski nosvinēja reizē ar šā gada pirmo lielās zāles pirmizrādi – Lūsijas Kirkvudas "Debesjumu" Valtera Sīļa režijā.
"Mūsu izvēle Aspazijas zudušā, kaislībām apvītā un nu atgūtā bronzas krūšutēla atgriešanos Nacionālajā teātrī publiski nosvinēt reizē ar šā gada pirmo lielās zāles pirmizrādi – Lūsijas Kirkvudas "Debesjumu" Valtera Sīļa režijā – nav nejauša. Uz skatuves būs teju visas Nacionālā teātra aktrises, lugas autore ir sieviete un pati luga runā par sievietes būtību un sarežģīto iekšējo pasauli, kur dabas noteiktais, civilizācijas uzspiestais un pašas gribētais nereti ir savstarpējā pretrunā. Arī Aspazijas lugās centrā allaž bijusi sieviete, viņas iekšējās izjūtas un lielais garīgais spēks, ne velti viņas lugas spēja spēcīgi saviļņot sava laika sabiedrību," raksta Nacionālais teātris.
Aspazijas atveids bronzā pēc teātra pasūtījuma tēlniekam Teodoram Zaļkalnam tapis 1931. gadā.
Aspazijas krūšutēls ir viens no pazīstamākajiem ievērojamā tēlnieka T. Zaļkalna (1876–1972) darbiem, kas bronzā atliets darbnīcā "FONDERIA ARTIS.G. VIGNALI& C. FIRENCE", Itālijā, 1931. gadā.
Pēc savas mākslinieciskās un kultūrvēsturiskās vērtības tas ir īpaši nozīmīgs tēlniecības darbs, ko tēlnieks radījis tieši Latvijas Nacionālajam teātrim pēc tā pasūtījuma.
Tukuma muzejs Aspazijas krūšutēlu ir glabājis trīs gadus un periodiski eksponējis Durbes pilī Tukumā, kur dzejniece Aspazija (Īstajā vārdā Elza Rozenberga, 1865–1943) uzturējusies 1929. gada vasarā, tikusi sirsnīgi uzņemta un no sirds aprūpēta.
2002.gadā Aspazijas biste no teātra ēkas pazudusi – iespējams, tā tikusi nozagta teātra rekonstrukcijas darbu laikā. Par zādzības faktu toreizējais teātra direktors Ivars Rudzītis neesot ziņojis policijai, tāpēc Aspazijas krūšutēlu neviens nemeklēja.
