Atcerēsimies un godāsim brīnišķīgo aktrisi Veru Singajevsku viņas 100. dzimšanas dienā

Vislielāko ievērību un panākumus Vera Singajevska ieguva ar Karlsona tēla atveidi Jaunatnes teātra ļoti populārās un mākslinieciski spilgtās Astrīdas Lindgrēnas darbu dramatizējumu izrādēs: režisora Nikolaja Šeiko iestudētais "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" (1968) un "Karlsons lido atkal" (1973). Katrai jaunai skatītāju paaudzei tas bija neatkārtojams emocionāls un psiholoģisks piedzīvojums, jo tajā bija tāda skatuviskās brīvības un improvizācijas amplitūda, kas deva arī ētiskas un estētiskas vērtības.

"Visi domā, ka mana mīļākā loma ir Karlsons. Tā es nevarētu teikt, kaut gan viņš man ir dārgs. Pat domāšanas veids man ir kā Karlsonam. Reiz Kārlis Sebris multfilmā ieskaņoja Karlsonu, es – Brālīti. Kaut Sebris ļoti piemērots, man likās, ka viņš nedara tā, kā vajag. Un es, kā brālītis, arī kā tāds čiepstulis," saka aktrise Gunāra Treimaņa grāmatā "Singa".

V. Singajevska vispirms kļuva par "pilntiesīgu bērnu dārznieci un skolotāju", ko apliecina 1943. gada 24. maija izdotā Pagaidu apliecība, bet no 1945. gada līdz 1953. gadam bija Jelgavas teātra aktrise. Pēc teātra likvidācijas kļuva par Jaunatnes teātra aktrisi, kurā nostrādāja līdz pat teātra slēgšanai 1992. gadā.

Aktrise radīja brīnišķīgu skatuves tēlu galeriju, kurā bija gan pasaku tēli, puikas un meitenes, dažādi dzīvnieki, groteski personāži, retumis arī īsti dramatiskas varones, kā Kuraža režisora Ādolfa Šapiro iestudētajā B. Brehta iestudējumā "Kuražas māte un viņas bērni" (1968).

"Singas uzdevums mākslā bijis sēt labo. Jo pusaudža pasaules uztvere var būt gan tieksme pēc ideāla, gan arī pēc tā, kas jaunieti vilina un var novest no labo nodomu ceļa," raksta Gunārs Treimanis grāmata "Singa".

V. Singajevska bija lieliska stāstniece un latviešu klasiskās literatūras interpretētāja, daudzām paaudzēm atmiņā palika viņas Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" un Valda "Staburaga bērni" dzīvie un darbīgie lasījumi, kurus redzēja un dzirdēja ļoti daudzās Latvijas skolās un kultūras namos.

"Padomju laikos tam bija liela vērtība, jo vēstīja par pilnīgi citādām un ētiski skaidrām cilvēku savstarpējām attiecībā. Bieži šādas programmas V. Singajevska veidoja kopā ar dzīvesbiedru, aktieri Tālivaldi Āboliņu. Vēlākajos gados tika veidotas programmas, kurās piedalījās arī viņu dēli Gundars Āboliņš (šobrīd, JRT aktieris) un Māris Āboliņš(LTV skaņu operators)," raksta Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Eduarda Smiļģa Teātra muzejs.

LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā "Sarunās Smiļģa kabinetā" 28. aprīlī pulksten 18.00 atcerēsies un godās aktrisi Veru Singajevsku viņas 100. dzimšanas dienā. Muzejā tiks atklāta arī māksliniecei veltīta izstāde, kuru veidoja muzeja vadītājs Jānis Siliņš un scenogrāfs Ivars Noviks.

Galerijā fotogrāfijas no LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja arhīva