Daugavpils teātrī tuvojas pirmizrāde "Latviešu šausmu stāsti"

"Mūsu sabiedrībā pastāv stereotipisks skatījums par šausmu stāstiem, kuru viennozīmīgi ir ietekmējusi Rietumu kultūra. Tur tik tiešām var atrast daudz asiņainu un šausminošu stāstu par spokiem, vampīriem, briesmoņiem, kuri nesola neko labu un draud nonāvēt. Strādājot pie šī iestudējuma, mēs nonācām pie secinājuma, ka latviešu šausmu stāsti atšķiras no iepriekšminētajiem, tie nav tik biedējoši un draudīgi, turklāt tajos ar pārdabisko bieži vien var sadzīvot, dažkārt pat sadraudzēties," stāsta režisors G. Surkovs.

Izrādes pamatā ir seši latviešu autoru stāsti, kuru sižeti izvēršas dažādos laika periodos. Viens no tiem vēsta par kādu vecu, nolādētu spoguli, kurš nopirkts Rīgas Centrāltirgū, cits – par raganām Zemgales lielkunga zemēs, vēl kāds – par noslēpumainu būtni, kas, sastapta Miera ielas Lielajos kapos, savaldzina jauna arhitekta sirdi un aizved viņu nakts melnumā. Šajos stāstos briesmas bieži vien slēpjas šķietami drošā vidē, tuvos cilvēkos vai paša varoņa prāta spēlēs, taču katrs no tiem savā būtībā ir par cilvēku jūtām un attiecībām, kuras dažreiz var novest pie briesmīgiem notikumiem, citreiz – izglābt. Varbūt pārdabiskais un biedējošais ne vienmēr nāk ar ļaunu nolūku, bet pretēji – lai pabrīdinātu un pasargātu, taču bailes liek kā akliem ieskriet nelaimes apskāvienā?

Uz skatuves atdzīvosies Aleksandra Grīna "Klusie ciemiņi" un "Vecāru Indriķa dzīves stāsts", Mirdzas Bendrupes "Helēna", Viestura Reimera "Spogulis", Vladimira Kaijaka "Vīzija" un Ralfa Kokina "Engures kapsētas zilā zārka stāsts", un šo stāstu tēlos iedzīvosies Zanda Mankopa, Agnese Laicāne, Jūlija Ļaha, Kristīne Veinšteina, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums, Marģers Eglinskis un Kārlis Tols.

Latviešu literatūrā šausmu stāsti nav bieža parādība, šausmu žanrs teātrī – retums. Taču, pateicoties Bārbalas Simsones 2016. gadā sastādītajam krājumam "Latviešu šausmu stāsti", kurš grāmatnīcā uzreiz pievērsa režisora Georgija Surkova uzmanību, Daugavpils teātra skatītājiem radusies iespēja ne tikai iepazīties ar dažādu latviešu autoru tumšākajos iztēles nostūros radītajiem stāstiem, kuri tapuši pēdējo simts gadu laikā, bet arī ļauties plašajai sajūtu gammai, ko dāvā šausmu žanrs teātrī.

"Kad ieraudzīju šo stāstu krājumu, man nebija šaubu, ka tas ir kaut kas unikāls un tas ir noteikti jāiestudē. Daudzi nemaz nezina, ka latviešiem ir savi šausmu stāsti, turklāt dažus no tiem ir sarakstījuši tādi latviešu literatūras klasiķi kā Aleksandrs Grīns vai Vizma Belševica. Man jau sen bija saistošs šausmu žanrs teātrī, taču es nekad neesmu redzējis šausmu izrādes, kaut gan mana kā skatītāja pieredze ir diezgan bagāta. Viens no iemesliem – maz materiāla, otrkārt, ir ļoti grūti teātrī izveidot kaut ko patiesi biedējošu. Iestudēt tādu izrādi, lai galvenā emocija, kas rastos cilvēkos, būtu šausmas un zosāda, – tas ir izaicinājums, taču arī sena mana iecere, pie kuras realizēšanas esmu beidzot ķēries klāt," stāsta režisors Georgijs Surkovs.

Izrādes "Latviešu šausmu stāsti" scenogrāfs ir Andris Eglītis, kostīmu māksliniece – Inga Bermaka, gaismu mākslinieks – Sergejs Vasiļjevs. Iestudējuma muzikālo noformējumu veido komponists Platons Buravickis.