"Gudrāks nepaliksi, bet tas palīdzēs dzīvot". Komiķe Aiva Birbele par prasmi jokot
Lietas, par kurām citi "skaļi nerunā", Aiva Birbele ne tikai pasaka, bet pasmejas vēl skaļāk – uz skatuves un "Sieviešu stendapā". Viņa ir latviešu dramaturģe un komiķe, kura sev uz piecdesmit gadiem uzdāvināja studenta apliecību, turpretī dzīvē joko tikpat brīvi, kā uz skatuves.
Šogad ar plašāku atvēzienu komiķu apvienība "Comedy Latvia" jau otro reizi rīkoja Latvijas komēdijas balvu "Grābeklis 2022". Uz skatuves uzstājās Latvijas "stand-up" žanra spīdekļi, kuru vidū bija arī Aiva Birbele.
Sarunā ar "tv3.lv" viņa atklāj iespaidus par "Grābeklis 2022", prasmi jokot, kā arī humoru Latvijā.
Jāpaskaidro, ka Aiva Birbele ir ne tikai komiķe, bet arī atzīta dramaturģe un rakstījusi tekstus Latvijā populāriem seriāliem, piemēram, "Māja pie ezera", "Terapeite bez grāda", "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un "Ugunsgrēks. Atgriešanās". Viņas pazīstamākās teātra izrādes ir "Sieviete kā konfekte", "Mačo", "Bruņota un bīstama", "Būda mežā" un "Tāda es esmu". Viņa ir mācījusies aktieros, kā arī nesen ieguvusi maģistra grādu dramaturģijā Latvijas Kultūras akadēmijā.
Ja smejas, tu jau uzvarējis
Pēdējo desmit gadu laikā komedijas žanrs Latvijā ir piedzīvojis strauju attīstību. Izveidojušās jaunas apvienības, kā arī aizvien vairāk komiķu sākuši veidot savas solo izrādes un popularizēt humoru Latvijā. Tas viss ir lēnā ceļā novedis pie savas balvas. Par to, kāpēc ceļš pie balvas komēdijā ir bijis tik garš, izsakās Aiva Birbele.
"Kāpēc tikai tagad? Tas ir tāds mūžīgais jautājums. Mūžīgi jautā savā vidē, kāpēc, piemēram, teātra gada balvā netiek suminātas komēdijas un komēdijas mūzikli. Šīs izrādes vienmēr tiek atstātas aizmirstībā. Pagrūstas nedaudz malā, jo mēs visi domājam par lielo mākslu. Ir labi, ka vismaz tagad, nekad nav par vēlu."
Viņai pašai šķiet, ka ir svarīgi piedalīties, jo rodas apziņa, ka esi daļa no kaut kā lielāka. Uzskata, ka šī balva ir svarīga ne tikai komiķiem, bet arī pašiem skatītājiem.
"Var sajust, ka kaut kas notiek, daudz kas interesants. Cilvēki, kas atnāks, arī var redzēt, ka komiķi ir dažādi. Ja tu aizej kaut kur vienreiz un tev kaut kas nepatīk, tad nevajag spļaudīties pēc tam gadu, bet aiziet paskatīties uz citiem komiķiem. Varbūt atradīsi kaut ko, kas tev patīk. Tāda iespēja paskatīties plašāk."
Iespējams, atbilde uz jautājumu, kā komiķi ir spējuši izdzīvot bez balvas savā nozarē, ir meklējama Aivas stāstītajā par svarīgāko apbalvojumu uz skatuves.
Protams, ka ir svarīgi, tomēr komiķim, pirmkārt, pats svarīgākais jau ir smiekli. Ja smejas, tu esi novērtēts un jau uzvarējis. Tad, ja kādam ir kaut kas īpašs paticis, un tu vēl to uzzini, tā arī ir tā lielākā balva.
Lai arī Aiva aktīvi uzstājas, pati nepalaiž garām iespēju vērot citu komiķu darbību. Taujāta par saviem favorītiem komēdijas balvā "Grābeklis 2022", atzīst, ka skepticisms pret daudziem ir pārvērties par prieku un atzinību.
"Šī gada uzvarētājam Kalvim Troskam ir tāds absurda humors. Atceros, kā viņš sāka, jo sekoju visam līdzi. Viņš sāka ar melniem jokiem, es domāju – nē, nē, šis absurds neies cauri.. Tomēr pēc pieciem gadiem Kalvim ir sava izrāde. Par Kreičmani arī es nodomāju – kas tie par stulbiem jokiem par sievietēm pie stūres? Paskat, man viņš tagad patīk. Skatos un priecājos."
Sarežģītā prasme jokot
Skatoties dažādus stendapus, reizēm rodas sajūta, ka joki komiķiem rodas paši no sevis, un jebkurš ar labu humora izjūtu varētu uzstāties tikpat veiksmīgi. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo jāpiemīt vēl virknei dažādu prasmju, kas padara to par atsevišķu mākslas veidu. Aiva stāsta par grūto joku stāstīšanas pusi, un to, kāpēc viņu nomāc bailes veidot savu solo izrādi.
"Ir svarīga prasme atrasties uz skatuves, kas ir tāds aktiermeistarības pamats. Māki apzināties, ko tu tur dari, un kas tev ir jāizdara. Stendapa komiķim ir vēl grūtāk, jo viņam ir publika jājūt daudz vairāk.
Ja es spēlēju Blaumani, tad varu balstīties uz partneriem, bet stendapā gan tā nevar. Ļoti liela nozīme ir enerģijai, jo, lai stundu izturētu izrādi, ir jābūt ļoti enerģētiskam, spēcīgam. Pat fiziski ir smagi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es baidos taisīt savu solo izrādi. Tas ir smags darbs – balss, dikcija."
Aivas pirmsākumi humora lauciņā ir saistīti ar režisoru Juri Rijnieku, kura iedrošināta, viņa sāka rakstīt stāstus. Pats režisors ir minējis, ka jebkurš stendaps ir autobiogrāfija, tomēr Aiva norāda, ka ar to jābūt arī uzmanīgam.
"Tas pats Juris teica, ka nevar būt tā, ka tu uzkāp uz skatuves un tava diagnoze uzreiz ir redzama. Tas nav psihoterapijas seanss. Būtu jābūt arī ļoti uzmanīgam. Es arī meitenēm sieviešu stendapā saku, ka tas nav domāts, lai tu varētu uzkāpt uz skatuves un izstāstīt, kā tev šomēnes ir klājies."
Jokus var izveidot no dažādākajiem atgadījumiem un pieredzēm dzīvē, turpretī viņai pašai viens no iedvesmas avotiem ir bijuši sieviešu žurnāli.
Lasi, kas mums tik netiek sieviešu žurnālos rakstīts, kā mēs tiekam mācītas, ka visu dienu būtu sevi jākopj, jāvingro. Nebūtu laika iet uz darbu principā. Gribējās par to visu izsmieties.
"Tehnoloģija ir tā, ko es minēju. Kaut ko piedzīvo, izlasi, tad no tā mēģini uzbūvēt mazu stāstiņu, atrast paradoksu. Joks ir kaut kādā pārsteigumā, paradoksā, negaidītība."
Sieviešu stendaps
Aiva Birbele ir pazīstama ar savu aktīvo dalību "Sieviešu stendapā", kas ir visai nozīmīga Latvijas komēdijas sastāvdaļa. Viņa atklāj, ka laika gaitā ir notikusi liela kadru mainība, tomēr ir pāris dalībnieces, kas piedalās regulāri. Tiek aicinātas arī jaunas dalībnieces, bet visas nodarbojas ar kaut ko arī paralēli, jo Latvijā būt par profesionālu komiķi nav viegls uzdevums gan auditorijas, gan izrāžu materiāla izveides ziņā.
"Latvijā nepietiek, ka vari uzstāties trīs lielākajās pilsētās, kur tev būs publika. Jārēķinās ar to, ka jābrauc un jābūt plaši saprotamam. Latvijā sakarā ar mazo publiku nevarēs gadiem vilkt vienu un to pašu. Būtībā ir tā, tu uzraksti materiālu, parādi tajās pāris vietās, tad taisi jaunu. Jo labāks joks, jo vairāk to atceras. Vājie nevienam nav vajadzīgi sakarā ar mazo auditoriju. "
Lai gan "Sieviešu stendaps" neuzstājas korporatīvajās ballītēs, Aivai ir bijusi šāda veida pieredze.
Es arī domāju, kādai publikai uzstājos. Vienu brīdi uzstājos pa bāriem. Jutu, ka no 40 minūtēm, kādas 25-30 minūtes vīriešiem ar alus glāzēm varu noturēt. Man nav arī nekādas vajadzības viņiem kaut ko pierādīt. Ir jāmeklē savi cilvēki.
Gandrīz nomiru, bet tik šausmīgi smieklīgi
Aivas stendapos joki ir atklāti, tie izkustina daudzus sabiedrībā iesakņojošos stereotipus un atklāj paradoksus. Izskan vārdi "vagīna", "loceklis", kuri kūtrajam latvietim var šķist neērti, jo par tādām lietām daudzi nav raduši runāt skaļi un atklāti. Skartas tēmas par sievietes un vīrieša lomu sabiedrībā, seksualitāti. Viņa uzskata, ka neesam ļoti atvērti cilvēki, tādējādi stendaps ir labs veids, kā parunāt.
"Vienu brīdi pastrādāju skolā, parunāju ar vidusskolniekiem, un nav jau tā, ka ir iestājušies atklātības un sarunu laiki. Cilvēkiem jāpierod. Tas cilvēkiem ir nedaudz šoks. Ir jāsāk runāt."
Viņa pamatā uzskata, ka jebkāda veida humors ir iespējams, pat citus diskriminējošs, ja tas atrod savu auditoriju.
"Tas darbojas tiem, kuriem ir tāds līdzīgs domāšanas veids. Ir atsevišķs žanrs "kaku humors". Ir cilvēki, kuriem tas patīk, un ir komiķi, kuri strādā tikai uz to. Ir arī komiķi, kuri strādā uz "trampistu" auditoriju, braukā pa dienvidu štatiem. Vēl aizvien turpina maukt rasistiskus, seksistiskus jokus. Arī tādi ir. Tā ir ļoti liela bagātība, tu atrodi savu publiku."
Humors var izrādīties arī terapeitisks tumšākajos laikos. Komiķe atminās gadījumu, kur sieviete ir jokojusi par savu saslimšanu ar vēzi.
"Cilvēki jau arī joko par savām slimībām. Bija arī par to, kā viņa ar vēzi slimoja. Tas ir apbrīnojami, zāle visa pārsmējusies. Gandrīz nomiru, bet tik šausmīgi smieklīgi. To ir jāmāk izdarīt. Tie, kas izgājuši slimošanas pieredzēm, var atrast tajā spēku."
Humors ir dažāds, un prasme labi jokot ir saistīta arī erudīciju un intelektu. Aiva uzskata, ka gudrību nevarēs dabūt, bet tā ir nepieciešama labam komiķim.
Tev ir jābūt gudram, pat intelektuālam mazliet, jo citādi tu nevari salikt kopā lietas, metaforas. Jābūt asociatīvai domāšanai. Jokošanas dēļ gudrāks pats nepaliksi, bet tas tev palīdzēs dzīvot. Gudrība noderēs.
Jautājot par tuvākajiem stendapiem, viņa norāda, ka "Sieviešu stendaps" uzstāsies 8. martā bārā "Skapis", un minēja, ka šajā datumā varēs kārtīgi izrunāties.
Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
