"Helēna ir mans rotaļīgums, vieglums un koķetērija". Zane Daudziņa par "UgunsGrēku" un lomām ārpus seriāla

"Šķiet, ka tieši izolācijas apstākļi nospēlēja par labu tam, ka nesvārstījos ne mirkli," tā atgriešanos atminas Zane un par Helēnas lomu smaidot teic: "Helēnas tauriņa efekts, ar to es domāju viņas ārējo košumu, spontāni un draisko izturēšanos, man palīdz izlīdzināt to nosvērtību, ko uzliek asociētās profesores amats Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA)."

Vai atminies, kādas bija sajūtas, kad tev zvanīja un lūdza atgriezties seriālā "UgunsGrēks"? Vai nešaubījies ne mirkli?

Piedāvājumu atgriezties seriālā saņēmu 2021. gada novembrī, kad mēs abi ar vīru (aktieris Vilis Daudziņš – red.) lokdauna dēļ dzīvojām lauku mierā un klusumā, darbus veicot attālināti.

Zane Daudziņa

"Pandēmija jau tad šķita pārlieku ieilgusi, ļoti gribējās satikt vecos, labos kolēģus un piedzīvot radošo filmēšanas laukuma burzmu."

Šķiet, ka tieši izolācijas apstākļi nospēlēja par labu tam, ka es nesvārstījos ne mirkli. Šaubas, vai iespējams skaisti un talantīgi vēlreiz iekāpt tajā pašā upē, uzmācās vēlāk, kad sākās aktīvais seriāla sagatavošanas posms ar kostīmu piemērīšanu un filmēšanas grafiku plānošanu (smejas).

Mana saruna ar tevi ir laikā, kad daļa skatītāju jau ir redzējuši seriālu "Go3" un noteikti esi dzirdējusi kādas atsauksmes. Kādas ir tavas domas, sajūtas, vai vajadzēja seriālam atgriezties?

Iespējams, ka vajadzēja atgriezties tieši tā iemesla dēļ, lai katrs pats savām acīm ieraudzītu, ka šis tomēr ir pavisam cits stāsts.

Laiks ar mums, visām vecajām seriāla sejām, ir paveicis savu – gravitācija ir neizbēgama. Tas nu ir fakts! Nāk jauna paaudze – skaisti, atšķirīgi, līdz šim neredzēti. Šī ir viņu iespēja "iekrist" skatītāju sirdīs. Mēs tikai padevām stafetes kociņu tālāk.

Runājot par tavu atveidoto Helēnu, viņa ir spilgta, pamanāma sieviete. Cik daudz Helēnā ir no Zanes Daudziņas?

Viņā ir mans rotaļīgums, vieglums un koķetērija. Es pati ar šīm īpašībām reizēm kompensēju to dzīves smagumu un atbildību, ko profesionāli esmu sev uzkrāvusi, strādājot par runas pedagoģi. Helēnas tauriņa efekts, ar to es domāju viņas ārējo košumu, spontāni un draisko izturēšanos, man palīdz izlīdzināt to nosvērtību, ko uzliek asociētās profesores amats Latvijas Kultūras akadēmijā.

Uz ielas vairāk uzrunā kā Zani vai Helēnu? Tas traucē vai netraucē?

Ne vien tagad, bet arī agrāk cilvēki, kuri uz ielas mani atpazīst, gandrīz nekad nav saukuši par Helēnu, bet gan manā īstajā vārdā.

Atpazīstamība man netraucē. Gluži pretēji – tā mani iedvesmo. Ja es spēlētu slikti, būtu neizteiksmīga vai viņus ar savu spēli kaitinātu, tad taču cilvēki mani negribētu sveicināt. (smaida) Tāpēc es cilvēku sirsnību uztveru kā atzinību un dāvanu.

Sarunā Ilze Vazdika (seriālā Mildiņa) atzinās, ka viņai uz ielas nesa receptes. Kādas kuriozas situācijas tev ir bijušas ar seriāla skatītājiem?

Pārāk daudz kuriozu nav bijis. Pāris gadījumi, kad cilvēki, mani atpazīstot, veikalā paliek ar vaļā muti un sastingst it kā būtu ieraudzījuši spoku, bet, kad atgūst valodu, tad sāk stāstīt, ka pazīst un neizsakāmi priecājas redzēt.

Zane Daudziņa

"Vienreiz zemo cenu pārtikas veikalā, kad es pirku preces ģimenes laivu braucienam, kasiere man tā arī pavaicāja: "Jūs un šeit? Ko tad jūs šeit darāt?" droši vien ar domu, ka Helēnai jau nu gan pieklātos iepirkties kādā smalkākā tirdzniecības vietā."

Bija gadījums, kad uz Nacionālā teātra ģenerālmēģinājumu devos lekciju laikā kopā ar studentiem vienkāršās darba drēbēs, bez grima. Starpbrīdī man pienāca ļoti vīlusies kundze un jautāja: "Un tad tā būtu tā smukā Helēna?" (smejas)

Tagad seriālā tev ir jauns partneris – fotogrāfs Emīls, ko atveido Oskars Vīksne. Cik radoši viegla vai grūta bija šī saspēle? Vai tev kā īpaši bija jāpalīdz Oskaram iejusties seriālā kā jaunpienācējam?

Pārsvarā visi jaunie aktieri (piemēram, Rūta Dišlere, Kārlis Tols, Rihards Zelezņevs, kuri piedalās seriālā – red.) ir mani bijušie studenti, bet Oskars mācījās kursā, kuram promocijas darba rakstīšanas dēļ es skatuves runu nepasniedzu. Tomēr jau no pirmā kadra mums bija ļoti vienkārši sastrādāties.

Viņš bija profesionāli precīzs, emocionāli stabils, tādēļ man nebija vajadzības viņam kaut kā īpaši palīdzēt. Tā kā dažbrīd mūsu kopīgās epizodes bija samērā kuriozas, spēlēt bija viegli un mēs aizkadrā daudz smējāmies.

Cik radoši piepildīts laiks bija piecus gadus bez seriāla?

Man šis laiks bija ļoti aizņemts un radošs. Pabeidzu mācības LKA doktorantūrā, "Pannas teātrī" nospēlēju vairākas jaunas lomas, tostarp Lavīzi Blaumaņa lugā "No saldenās pudeles", arī monoizrādi "Sieviete kā konfekte".

Nofilmējos divos kino darbos – man bija jauka lomiņa vēsturiskajā "Homo novus" un lielāks aktrises darbs "Tabu. Tas, par ko nerunājam". Ierunāju vairākas interesantas lomas latviešu režisoru animācijas filmās.

Zane Daudziņa

"Izsakoties pavisam klišejiski, biju viena no tiem laimīgajiem, kurai izdevās pandēmijas "skābos citronus pārvērst limonādē"."

Pabeidzu savu promocijas darbu, 2022. gada pavasarī to aizstāvēju un ieguvu doktora grādu. Izdevniecībā "Zvaigzne ABC" iznāca mana "Dienasgrāmata", pēc tam arī doktora disertācija "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī".

Kopā ar maniem lieliskajiem kolēģiem – Ģirtu Ķesteri, Aldi Siliņu un Elīnu Vāni –  ļāvāmies režisora Jura Rijnieka brīnišķīgajai avantūrai atjaunot situāciju komēdiju "Gribu bērnu". To joprojām turpinām spēlēt Latvijas lielākajos kultūras namos.

Tavai pirmajai grāmatai "Dienasgrāmata" ir bestsellera status. Vai rakstot domāji par tādu popularitāti? Savukārt otrā grāmata "Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī", tas jau tāds pamatīgs zinātniskais pētījums. Kura no tām ir tuvāka tev pašai?

Es nevaru abas šīs grāmatas salīdzināt. Cik "Dienasgrāmata" tapa nepiespiesti un viegli, tik smagi, pamatīgi un grūti nāca mans zinātniskais pētījums. Tā izveidē ir ieguldīts viss mans profesionālais mūžs, un visdrīzāk es neko tik pamatīgu vairs dzīvē nepaveikšu.

"Dienasgrāmatai" ir nesalīdzināmi vairāk lasītāju. Es joprojām turpinu saņemt sirsnīgas atsauksmes no lasītājiem.

No daudziem aktieriem esmu dzirdējusi, ka komēdijas spēlēt ir grūti. Kā tev ir ar komēdiju lomām?

Visā savas aktrises mūžā pamatā esmu spēlējusi tikai un vienīgi komiska rakstura lomas. Līdz ar to nevaru salīdzināt. Grūtākais ir katrā lomā meklēt ko jaunu, atturēties no klišejām un drošiem štampiem, par kuriem zināms, ka tie noteikti nostrādās.

Zanei "Pannas Teātrī" ir bijušas spilgtas lomas izrādēs "Tāda es esmu", "Puse no sirds", "Bruņota un bīstama", "Kukulis", "Sieviete kā konfekte", " No saldenās pudeles", "Gribu bērnu". 

Mazāk publisks sabiedrībai ir tavs pasniedzējas darbs Kultūras akadēmija. Cik viegli vai grūti to apvienot ar aktrises darbu? Kas ir vieglāk, darīt pašai vai mācīt un gaidīt no citiem?

Kopš aktrises diploma saņemšanas visu laiku esmu paralēli strādājusi abus darbus. Savienot nav viegli, bet šīs nodarbošanās savstarpēji viena otru papildina. Darboties kā aktrisei ir šķietami vieglāk. Lai gan tā ir ļoti atkarīga profesija – ne jau aktieris izvēlas, kuru lomu un kur spēlēt.

Zane Daudziņa

"Savukārt, kā skolotāja labi pazīstu to bezpalīdzīgo sajūtu, kad savu darbu esmu paveikusi un, lai gan neko vairs nav iespējams ietekmēt, tik ļoti gribas audzēkņa vietā visu izdarīt pašam."

Šī profesija trenē pacietību, norūda izturību. Visu laiku sev jāatgādina – ja esi iesējis sēklu, nevajag kā Lindgrēnas Karlsonam visu laiku to bakstīt, ir rūpīgi jālaista un jāļauj tai augt.

Kādi tuvākie radošie plāni ir šogad?

Izdevniecībā "Zvaigzne ABC" top mana runas vingrinājumu grāmata. Tas varētu būt lielisks mācību rīks ikvienam ar uzstāšanos saistītam cilvēkam.

Zane Daudziņa seriālā "UgunsGrēks".

Skaties "UgunsGrēks. Atgriešanās" kanālā TV3 no 13. februāra no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 21.10, kā arī nākamās paaudzes televīzijā Go3.