Kinofestivāla "Artdocfest/Riga" filmu ceļvedis

Attālas suņu rejas (2023) 

Desmitgadīgais Oļegs dzīvo Ukrainas austrumos, karadarbības zonā, kur bieži dzirdami pretgaisa apšaude un raķešu uzbrukumu atbalsis. Dažreiz šīs skaņas nāk no tālienes, dažreiz tās ir biedējoši tuvu. Lai gan daudzi jau pametuši bīstamo zonu, Oļegs te paliek pie vecmāmiņas, kura par viņu rūpējas kopš mātes nāves.

Filma, tuvojoties Oļega perspektīvai, atklāj tēmu par militārā konflikta ietekmi uz bērniem. Filmas seansā paredzēta tikšanās ar režisoru Simonu Lerengu Vilmontu.

Svētki (2023) 

Sanktpēterburga ir sapņotāju pilsēta: Džuss sapņo par labāku dzīvi, Ņikita sapņo gūt panākumus, Dina sapņo pārņemt varu, un Anna sapņo par aiziešanu pensijā. Kamēr sekojam šiem varoņiem vienu gadu un septiņas valsts svētku dienas, Kremļa autoritārais tvēriens satver viņus visus, atstājot ļoti maz vietas sapņiem.

Pagriez ķermeni pret sauli (2022) 

Andrejs un Alise ir 16 gadus veci mākslinieki no Ukrainas, kuri kara dēļ spiesti pamest savu valsti. Viņi atrod pagaidu mājvietu Budapeštā. Kamēr krievi turpina bombardēt viņu dzimto pilsētu Harkivu, Andrejs un Alise māca skolā bēgļu bērnus un organizē mākslinieciskas protesta aktivitātes Budapeštas ielās. Šī naivā mākslas performance atklāj Ungārijas pilsoņu sāpīgos punktus. Ungārija joprojām nevar izlemt, kuru militārā konflikta pusi atbalstīt.

Filma, kas daudz spēcīgāk runā nevis par karu un tā skartajiem cilvēku likteņiem, bet līdzcilvēku attieksmi un spēju domāt veselā saprāta vadītiem. Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja prestižajā Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā (IDFA).

Manifests (2023) 

Nevainīgi rīta rituāli vietnē YouTube vai TikTok ievietoti blakus kadriem, kuros redzami panikā esoši jaunieši, bēgot no apšaudes skolā. Mobilais telefons kalpo kā sava veida vairogs starp jauniešiem un šo nežēlīgo pasauli, pārvēršot viņus ne tikai par novērotājiem, bet arī par apsūdzētājiem. Lai cik ekstrēmi būtu notikumi, jaunieši turpina filmēt. "Manifests" uzrāda, kā agresija un apspiešana neapzināti tiek nodotas nākamajai paaudzei.

Šokējoša dokumentālā filma, kas tapusi Krievijā. Tās režisors/režisore, arvien atrodoties Krievijā, vārdu neatklāj, bet sevi dēvē pseidonīmā par Angie Vinchito. Par filmu un tās autoriem intervijā vairāk pastāstīja festivāla producente Vaiva Bauze.

Radinieki (2016)

Paša režisora un festivāla "Artdocfest" dibinātāja Vitālija Manska stāsts par viņa ģimeni Krievijā un nesamierināmu konfliktu, kas izveidojās pēc viņa emigrācijas. Filma 2016. gadā tika izrādīta Toronto kinofestivālā.

Filmas režisors Vitālijs Manskis ir dzimis Ukrainā un pēc studijām VGIK dzīvoja un strādāja Maskavā. Viņa ģimene joprojām dzīvo Ukrainā un nesenā Krievijas – Ukrainas konflikta rezultātā režisora ģimenes locekļiem bija jāizdara izvēle, kas dažus no viņiem padarīja par nesamierināmiem ienaidniekiem. Filmā tiek atklāti dažādi šī sarežģītā konflikta aspekti, iedziļinoties "ierindas" cilvēku situācijās un uzskatos, kas ļauj skatītājam daudz dziļāk atklāt šo traģisko notikumu būtību.

Festivālu "Artdocfest" 2007. gadā Krievijā izveidoja režisors Vitālijs Manskis, kurš vairākus gadus vēlāk, vājinoties demokrātiskajiem procesiem kaimiņvalstī, pārcēlās uz Latviju un atveda festivālu sev līdzi. Piecus gadus "Artdocfest" darbojās Latvijā kā Starptautiskā filmu festivāla "Riga IFF" dokumentālo filmu programmas sastāvdaļa. 2020. gadā festivāls uzsāka patstāvīgu dzīvi ar mērķi izveidoties par nozīmīgu kultūras un dokumentālā kino atskaites punktu Baltijas un vēlāk arī plašāk Austrumeiropas reģionā.

Vairāk par festivāla norisi un programmu ŠEIT.