Izglābti no nežēlīgiem apstākļiem, bet nonāk izsolē: vai dzīvnieks tiešām nav manta?
Dzīvnieku aizstāvji asi kritizē kārtību, kas ļauj valsts konfiscētus dzīvniekus pārdot publiskās izsolēs, kur noteicošais kritērijs ir cena, nevis nākamā saimnieka piemērotība. TV3 raidījumā "900 sekundes" biedrības "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa" vadītāja Astrīda Kārkliņa uzsvēra, ka šāda sistēma ir pretrunā nesen nostiprinātajam principam, ka dzīvnieks nav manta, bet gan jūtīga būtne.
Pirms mēneša Dundagā no cietsirdīgiem turēšanas apstākļiem tika izglābts 41 Aļaskas malamuta šķirnes suns. Septiņi no tiem nonāca "Juglas dzīvnieku aizsardzības grupas" patversmē, kur dzīvnieki tiek ārstēti un socializēti.
"Šie suņi ir pasargāti, viņi ir labos apstākļos. Viņus atveseļojam, mēģinām socializēt," raidījumā "900 sekundes" stāstīja Kārkliņa. Viņa norādīja, ka ilgstoša dzīve nepiemērotos apstākļos atstāj nopietnas sekas gan uz dzīvnieku veselību, gan uzvedību. "Tas ir ļoti liels, nopietns izvērtējums, kurš var atļauties pēc tam turēt šādu dzīvnieku, uzņemties atbildību," uzsvēra dzīvnieku aizstāve.
Tomēr daļa izglābto suņu šobrīd tiek pārdoti izsolē. Kārkliņa skaidroja, ka pēc konfiskācijas dzīvnieki kļūst par valstij piekritīgu mantu, un spēkā esošā kārtība paredz iespēju tos pārdot izsolē. Viņas ieskatā tas ir absurds, jo potenciālo īpašnieku izvērtēšanā izšķiroša ir tikai solītā summa.
"Tikai cena. Tas ir tāds absurds, ka pilnīgi nekas cits netiek vērtēts," sacīja Kārkliņa. Patversmēs, pēc viņas teiktā, tiek rūpīgi vērtēts, vai cilvēkam ir piemēroti dzīves apstākļi, resursi un izpratne par konkrētā dzīvnieka vajadzībām. Izsolēs šāda pārbaude nenotiek.
Īpašas bažas rada tas, ka suņi var nonākt pie cilvēkiem, kuriem nav pieredzes vai vēlmes par tiem pienācīgi rūpēties. "Tikpat labi varētu būt, ka cilvēks, kuram atņem šādu dzīvnieku, pēc tam par diviem vai trim eiro atkal šo dzīvnieku nopērk," brīdināja dzīvnieku aizstāve.
Kārkliņa uzskata, ka pašreizējā sistēma ir pretrunā nesenajiem grozījumiem Civillikumā, kuros noteikts, ka dzīvnieks nav manta. "Šis gadījums tieši pierāda: likums ir mainīts, Civillikumā ir šī norma, bet mēs redzam, ka nekas nemainās."
Dzīvnieku aizstāvji jau iepriekš vērsušies Tieslietu ministrijā, aicinot sakārtot regulējumu, tomēr pagaidām pārmaiņas nav sekojušas. Tagad organizācijas sola jautājumu atkārtoti aktualizēt un prasīt grozījumus, lai konfiscēti dzīvnieki nenonāktu izsolēs bez atbildīgas nākamo saimnieku izvērtēšanas.
"Runa ir par pašu sistēmu. Tā sistēma ir kropla, neētiska, absolūti pretēja jaunajam uzstādījumam, ka dzīvnieks nav manta," rezumēja Kārkliņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
