Sperts solis tuvāk, lai Civillikumā noteiktu, ka dzīvnieks nav manta

Atzīt Civillikumā dzīvnieku par dzīvu būtni, nevis mantu bija viena no lielākajām pēdējo laiku "Manabalss.lv" iniciatīvām, kuru parakstījuši vairāk nekā 35 000 iedzīvotāju.

"Tas liecina par sabiedrības vēlmi pēc pārmaiņām. Protams, mūsu sabiedrība nav homogēna. Mēs zinām, ka mūsu sabiedrībā cilvēki ir dažādi – reģionos daudzviet suņi tiek turēti pie ķēdes, lai gan tas ir aizliegts, un daudz kas cits… Bet 35 000, manuprāt, ir liela sabiedrības daļa un tas ir skaidrs signāls, ka sabiedrība grib pārmaiņas," norāda iniciatīvas autore Marta Mackeviča.

Šodien šo jautājumu komisijā skatīja jau otro reizi. Šoreiz Tieslietu ministrijas pārstāvji nāca klajā jau ar konkrētiem priekšlikumiem, kā Civillikumā nostiprināt dzīvnieka statusu.

"Jebkurā gadījumā dzīvnieki kādam varēs piederēt. Nevarēs veidoties situācija, ka dzīvnieki nekam nepieder. Līdz ar to, savā ziņā lietu statuss, tiesību objekta statuss saglabājas, vienkārši tiek uzsvērts tas, kas ir noteikts jau citos normatīvajos aktos, dzīvnieku aizsardzības likumā un citos saistītajos, ka īpašniekam ir noteiktas tiesības un pienākumi, kuri ir jāievēro, ka dzīvnieks nav priekšmets tādā ziņā, ka viņam var iespert, viņam var sist vai salauzt, kā kaut kādu lietu, ka tā tomēr ir dzīva būtne un pret viņu attiecīgi jāizturas," vērš uzmanību Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Iveta Gedus.

Diskusijas par dzīvnieku statusu pastiprinājās pēc vairākiem sabiedrībā skaļi izskanējušiem cietsirdības gadījumiem, kas raisīja jautājumus par to, vai esošais regulējums dzīvniekus pietiekami aizsargā. Vienlaikus uzmanība pievērsta arī pretrunai likumos. Proti, kamēr dzīvnieku aizsardzības likumā tie atzīti par jūtīgām būtnēm, Civillikumā dzīvnieki joprojām tiek uzskatīti par īpašumu.

"Ir milzīgs prieks, ka vienprātīgi konceptuāli atbalstīt šos grozījumus, jo tas tiešām ir milzīgs solis dzīvnieku aizsardzības jomā. Kā jau komisijā tika pieminēts, tā ir vērtību norma, un vērtību norma nozīmē, ka visas pārējās tiesību normas, kas attiecas uz dzīvnieku turēšanu un īpašnieka tiesībām un pienākumiem, tās turpmāk varēs vērtēt par labu dzīvniekam," skaidro tiesību zinātņu doktore Inese Bāra.

Piemēram, šādas izmaiņas varētu ietekmēt arī situācijas, kad tiek dalīts īpašums vai lemts par dzīvnieka aprūpi pēc īpašnieka nāves. Tālāk Tieslietu ministrijai jāapkopo komisijā izskanējušie priekšlikumi un jāsagatavo, kā izmaiņas ierakstīt likumā.

Pēc tam deputāti lems, kuru variantu virzīt tālāk uz Saeimu. Par to, kad izmaiņas varētu stāties spēkā, vēl spriest ir pāragri, taču komisija lemt par likuma izmaiņām plāno vēl pirms Saeimas vasaras pārtraukuma.