Dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne – šī sabiedrības iniciatīva turpina virzību Saeimā

Oktobrī izveidotā iniciatīva – ar likumu noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne – platformā Manabalss.lv ātri vien savāca 35 000 iedzīvotāju parakstu.

Kā norāda iniciatīvas autore Marta Mackeviča, tas apliecina, sabiedrība vēlas pārmaiņas dzīvnieku tiesību aizsardzības jomā un skaidru dzīvnieku nodalīšanu no lietu statusa.

"Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir aplēsušas, ka 80% gadījumu, kad ir nežēlība pret dzīvniekiem, to veic dzīvnieka īpašnieks, un bieži vien tas ir atsaucoties uz "mana lieta, mans īpašums, ko gribu, to daru" (..) un dzīvnieku īpašniekam Civillikums šobrīd dod absolūtu varu, un tātad, ja mēs šo grozītu, tad dzīvnieku īpašnieki vairs nevarētu tik viegli teikt – ko gribu, to daru, tajā skaitā esmu vardarbīgs, cietsirdīgs un nežēlīgs," saka Mackeviča.

Vairāku Eiropas Savienības valstu likumos – Vācijā, Spānijā, Francijā, Austrijā – šāds princips, ka dzīvnieks nav manta, jau ir iestrādāts. Latvijā būtu jāgroza Civillikums. Tieslietu ministrija uzskata, ka tam jau sen ir pienācis laiks.

"Civillikums – mums ir jāatceras, ka tas ir tapis nu jau gandrīz pirms 90 gadiem. Izpratne par to, kas ir dzīvnieks mūsdienās, nu būsim godīgi, ir būtiski mainījusies šo daudzo gadu desmitu laikā! Mūsdienās tiešām dzīvnieks daudziem ir mājdzīvnieks. Ne velti mēs lietojam terminu "lolojumdzīvnieks". Tā ir daļa mūsu ģimenes. Ielikt šo vērtību normu likumā, ka dzīvnieks tiešām nav manta – tādā izpratnē, ka nav viens no lietu veidiem – ja man apnīk krēsli, es tos no pelēkiem nomainu uz melniem, vai arī man apnīk šis telefons, es izvēlos citu. Ka ar dzīvnieku tik vienkārši mēs civiltiesiskajā apgrozībā nevaram rīkoties," saka Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (JV).

Veterinārārstu biedrība uzskata, ka ir jāievieš daudz bargāki sodi pret patvaļīgu un vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, policijai daudz nopietnāk jāvēršas pret vardarbīgiem dzīvnieku īpašniekiem, taču tas jārisina jau caur pastāvošo Dzīvnieku aizsardzības likumu, nevis jāgroza Civillikums.

"Viss ir balstīts uz to, ka dzīvnieks nav pieejams tām cilvēku sociālajām grupām un tām ekonomiskajām grupām, kas nevar par viņām parūpēties! Kuriem nav izpratnes, kuriem nav līdzekļu! Un to panāk ar latiņas celšanu, ar nodevu, nodokļu un ierobežojumu. Piemēram, sociālajos dzīvokļos neizvieto. Mums ir bijuši cietsirdības gadījumi, kad nomirst dzīvnieki sociālajos dzīvokļos – pamesti vienkārši iekšā atstāti suņi, un neviens šīs sociālā dzīvokļa durvis neatslēdz vaļā," norāda Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore.

Tiesību eksperti norāda, ka izmaiņas tieši Civillikumā nozīmētu dzīvnieku izslēgšanu no kopējo lietu klāsta, vienlaikus saglabājot īpašumtiesības un arī īpašnieka atbildību, taču ietekmētu lēmumus par labu dzīvniekam, piemēram, šķiršanās vai mantojumu tiesību gadījumā.

"Tas, kas izskanēja par to, ka mums ir dzīvnieku aizsardzības likums un tas visu atrisina… Nē, tajās valstīs, kur Civillikumā ir ierakstīts, ka dzīvnieks nav lieta, arī ir dzīvnieku aizsardzības likumi, tie nekonkurē savā starpā, tie papildina viens otru. Kamēr Civillikumā nav ierakstīts, ka dzīvnieks nav lieta, dzīvnieks ir lieta, un civiltiesiski viņš kā lieta iet vispārējā kārtībā, mums ir jāpanāk, ka dzīvnieks tiek izņemts no vispārējo lietu kategorijas," saka augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes lektore, tiesību zinātņu doktore Inese Bāra.

Juridiskā komisija uzdeva Tieslietu ministrijai līdz martam sagatavot viedokli par iespējamiem grozījumiem, kas ļautu vēl šai Saeimai veikt izmaiņas Civillikumā.