Cietsirdība pret dzīvniekiem Latvijā aizvien ir problēma. Vai sodi ir pietiekami bargi?
Šonedēļ daudzus šokēja vēsts, ka no kāda dzīvokļa Rīgā nesen izņemti 27 novārguši kaķi, kas turēti antisanitāros apstākļos. Turpat tika atrasti arī citu dzīvnieku līķi. Eksperti atzīst – lai gan pēdējos gados sodi par šādiem pārkāpumiem kļuvuši bargāki, pilnībā izvairīties no bezatbildīgiem dzīvnieku turētājiem nekad nebūs iespējams. Tomēr situācija pakāpeniski uzlabojoties.
Lai gan par šausmām kādā Imantas mikrorajona dzīvoklī, kur tika atrasti 27 kaķi, kas ilgstoši dzīvojuši antisanitāros apstākļos – izkārnījumos, bez ēdiena un ūdens – dienesti ziņoja tikai šonedēļ, dzīvnieki no īpašuma izņemti jau aprīļa vidū.
Šobrīd visi kaķi atrodas Juglas dzīvnieku patversmē. Tie joprojām ir karantīnā, tādēļ apmeklētājiem nav pieejami. Patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa gan stāsta – tie ir britu šķirnes kaķi. Visi ir veseli, taču bijuši tik nekopti, ka dažus nācies nocirpt.
Noskaties: Šī sieviete turēja dzīvniekus antisanitāros apstākļos. Viņas teiktais samulsināja pat pieredzējušus PVD darbiniekus…
"Tas ir no viena kaķa, redziet, kažociņš kāds. Tas ir viss vienās pinkās, tas nozīmē, kā kažociņš veļas, tas velk to ādu kopā un tur neko nevar izdarīt. Ne saķemmēt, neko," teic patversmes vadītāja.
Tā kā dzīvoklī tika atrastas arī viena kaķa, divu suņu un papagaiļa mirstīgās atliekas, policija pret mājokļa īpašnieci, kas ir 50 gadus veca sieviete, uzsākusi kriminālprocesu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kā rezultātā tie gājuši bojā. Kopš 2024. gada par šādu noziegumu var piemērot arī reālu cietumsodu – līdz pieciem gadiem.
"Es uzskatu, ka tur ir nopietni jāsoda saimniece, Ar nopietnu sodu, lai ir laiks pārdomām. Un, lai mēs rādītu arī valstij, ka mēs neatstāsim nesodītus cilvēkus, kas tik cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem," pauž Kārkliņa.
Latvijā dzīvnieku labturības uzraudzībā un gadījumos, kad ir aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos, iesaistītas vairākas institūcijas – Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī Valsts un pašvaldības policija. Darba šajā jomā netrūkst.
Pērn PVD kopumā saņēmis teju 1300 iesniegumus par iespējamiem mājdzīvnieku labturības pārkāpumiem – pamatotas bijušas 297 sūdzības. Par labturības prasību pārkāpumiem pērn sāktas 110 administratīvā pārkāpuma lietas, bet par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku – 69 lietas. Personas sodītas – 43 gadījumos.
"Ir šie smagie gadījumi. Diemžēl tas jāatzīst. Parasti tie ir pie cilvēkiem, kuriem tā īsti nav sapratne, ko viņš dara. Viņš pats īsti netiek galā ar sevi, viņiem liekas, ka viņi dara ļoti labu darbu. Un nekādi aizliegumi dzīvnieku turēšanā vai konfiskācija parasti šo problēmu neatrisina," teic PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.
Tikmēr Valsts policijas dati par smagākajiem gadījumiem, kad dzīvnieki tiek spīdzināti, sakropļoti vai nogalināti, rāda, ka kriminālprocesu skaits pēdējos gados pieaudzis. Veterinārārsti gan uzsver, tas nenozīmē, ka situācija kļūst sliktāka. Tieši pretēji – šādi noziegumi biežāk tiek atklāti un personas sauktas pie atbildības.
"Mēs Latvijas Veterinārārstu biedrībā, mēs tieši vērsām uzmanību, ka šie sodi dažkārt nav bijuši pietiekami bargi. Bet šķiet, ka šobrīd situācija uzlabojas. Jo arī šajā pēdējā gadījumā mēs redzam, ka kriminālprocess tiek uzsākts uzreiz, aizdomās turamā tika pat aizturēta uz vairākām diennaktīm. Es teiktu tā – pēdējā gada laikā tiešām ir redzams uzlabojums arī no pašvaldību policijas puses," norāda Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore.
No 1. jūlija pašvaldību policijas loma dzīvnieku labturības uzraudzībā pieaugs – tieši viņi galvenokārt to kontrolēs. Plānots, ka turpmāk Pārtikas un veterinārais dienests iesaistīsies tikai īpašos gadījumos.
"Protams, kā veterinārās medicīnas jomā mums nav speciālu zināšanu. Ir tādi gadījumi, kad ir jāvērtē ir jāvērtē, vai barība atbilst dzīvnieka genotipam, fenotipam, sugai vai šķirnei. Bet mēs arī dotajā brīdi kontrolējam dzīvnieku labturības prasības. Tā kā, ja pēc fakta konstatējam pārkāpumu. Par šiem visiem gadījumiem arī šobrīd mēs veicam administratīvo pārkāpumu procesus," stāsta Rīgas pašvaldības policijas Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļas galvenais speciālists Rihards Devels.
Lai stiprinātu pašvaldības policijas darbinieku zināšanas un izpratni par mājdzīvnieku labturības jautājumiem, šonedēļ noslēdzās arī PVD organizēts apmācību cikls, kurā kopumā piedalījās 219 pašvaldības policisti no visas Latvijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
