"Kultūrpēda": Katrs jauniestudējums operā nozīmē četrus jūras konteinerus ar tērpiem un rekvizītiem

Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekles Sandis Voldiņš stāsta, ka ik sezonu tiek radīti trīs līdz četri jauni iestudējumi. Savukārt katrs jauns iestudējums ar tam nepieciešamajiem piederumiem, tostarp tērpiem, "nozīmē trīs līdz četrus jūras konteinerus". "Tā vieta vienkārši izsīkst," saka Voldiņš. "Ir ārkārtīgi svarīgi glabāšanas apstākļi. Svarīga pareiza uzskaite, lai jūs vispār zinātu, kur jums kas atrodas un no kurienes tas nāk. Tās ir lietas, ar kurām mēs pēdējos trīs četrus gadus esam diezgan aktīvi nodarbojušies," pauž Voldiņš.

Plānots, ka šajā septembrī Opera un balets rīkos pirmo publisku izsoli. Izpārdošanu. Tajā Latvijas teātru kolektīviem vai arī amatieru kolektīviem būs iespēja iegādāties gan dekorācijas, kā arī vēsturiskus tērpus no izrādēm. "Tas nav tik daudz naudas jautājums, bet vairāk stāsts par to, kā jūs lietas ielaižat otrreizējā apritē," uzsver operas valdes loceklis.

Latvijas Nacionālās operas un baleta kostīmu nodaļas vadītāja Līga Kjapsņa skaidro, ka noliktavā uzglabātos tērpus un audumus atkārtoti izmantot var tikai ar nosacījumu, ja tie ir perfekti sakārtoti. "Noliktavā ir cilvēks, kas to visu uzrauga un organizē. Tas ļauj tiešām atkārtoti un pat trīs reizes atkārtoti izmantot vienus un tos pašus kostīmus citiem iestudējumiem," teic Kjapsņa.

Viņasprāt, tas ir ārkārtīgi izdevīgi ieguldīt darbiniekā, kas nodarbojas tikai ar noliktavas organizēšanu un sakārtošanu. Piemēram, operā ir arī izveidota digitāla kostīmu Bībele. Katram jauniestudējumam ir digitāls apraksts, tostarp attēlu apkopojums ar to, kā izskatās katra solista kostīms. "Tas ļauj resursus izmantot atkārtoti," norāda Kjapsņa.

Operā un baletā uz vietas norit arī audumu un citu materiālu krāsošana, jo visu nepieciešamo vienā tonī izrādes vajadzībām nemaz nav iespējams iegādāties. Tādējādi tiek piesaistīti arī retas profesijas pārstāvji – tekstilkrāsotāji.

Arī citviet Latvijas teātros, piemēram, Latvijas Leļļu teātrī, daudz tiek domāts, kā iespējami maz patērēt resursus no jauna, bet vairāk izmantot jau pieejamos. Tā, piemēram, leļļu izrādes pelēniem ūsas izgatavotas no mākslīgās zāles stiebriem, kas atrodami Leļļu teātra interjerā. Stiebru ūsas melnā tonī pārkrāsotas ar marķieri.

Latvijas Leļļu teātra darbnīcas māksliniece Inese Zelmane norāda, ka ir audzināta tā, lai maksimāli neko nemestu ārā. "Kad mēs pārvācāmies, mums darbnīcas ir sarukušas no penthausa par vienistabas dzīvokli," stāsta Zelmane. "Daudzas lietas es pakoju kastēs un vedu uz jauniešu centriem, uz mākslas skolām, piedāvāju bērniem darbmācības stundās."

Kā labu piemēru "bezatlikumu tehnoloģijas" lietošanā Latvijas Leļļu teātrī viņa min izrādi "Bruņinieks, kuram sāpēja zobi". Izrādes lelles tika izgatavotas no dažādiem sadzīves priekšmetiem, piešķirot tiem otro dzīvi.

Raidījumu "Kultūrpēda" finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par raidījuma saturu atbild SIA "Red Dot Media".