Režisore un aktiermeistarības pedagoģe Māra Ķimele svin apaļu jubileju

Ķimele dzimusi Rīgā 1943. gada 20. decembrī aktiera Viļa Ķimeļa un viņa sievas Dagmāras, dzimušas Lāces, ģimenē. Ķimele ir rakstnieka un politiskā darbinieka Jūlija Lāča un režisores Annas Lāces mazmeita.

1969. gadā viņa absolvēja Maskavas Teātra mākslas institūtu (GITIS). 1969. gadā sāka režisores karjeru, līdz 1989. gadam strādāja Valmieras Drāmas teātrī, no 1990. līdz 1993. gadam — teātrī "Kabata", no 1994. līdz 1996. gadam un no 2003. līdz 2018. gadam — Jaunajā Rīgas teātrī. Iestudējusi teātra izrādes arī citos teātros. No 1975. līdz 1993. gadam bija pedagoģe Latvijas konservatorijā (vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), 1996. gadā sāka pasniegt aktiermeistarību un teātra režiju Latvijas Kultūras akadēmijā.

"Režisore Ķimele ar saviem iestudējumiem dažādos Latvijas teātros, sākot no 1969. gada līdz pat mūsu dienām, uz skatuves tiecas atspoguļot ne tikai cilvēku rīcības psiholoģiskos motīvus, bet meklē dziļāk – zemapziņas slēptos cēloņus un procesus. Ķimeles psihoanalītiskā metode ļāvusi no jauna atklāt gan Latvijas, gan ārvalstu dramaturģijas klasikas un mūsdienu autoru darbus,"  raksta projekta "Latvijas Kultūras kanons" vadītāja Maija Treile.

Jau no pašiem pirmajiem iestudējumiem Ķimele radoši sadarbojusies ar izcilākajiem Latvijas māksliniekiem un scenogrāfiem – Andri Freibergu, Ilmāru Blumbergu, Aiju Zariņu. Viņas iestudējumos ļoti nozīmīga bijusi vizuālo zīmju sistēma.

"Savos iestudējumos režisore brīvi žonglē vienlaikus ar psiholoģiskā un spēles teātra paņēmieniem. Kopš daiļrades pirmsākumiem Ķimele paplašinājusi ierastās skatuves mākslas robežas, iestudējot izrādes ārpus teātra telpām, pievēršoties rituālā un improvizācijas teātra formām. Nozīmīgu iespaidu uz Latvijas aktiermākslas un režijas skolu atstājis Māras Ķimeles – pedagoģes devums," raksta Treija.

Savulaik Ķimele intervijā teica, ka viņai patīk labas lugas": "Kā es apceļos un smejos, ka es ļoti labi jūtos ģēniju sabiedrībā. Un tiešām tā ir, tas varbūt ir sievišķīgi. Man gribās uzminēt un attīrīt, un ieraudzīt to skeletu un kaulus – kā tā luga ir būvēta."

"Ķimelē ir kas no spīganas. Īsti nezinu, ko šis vārds nozīmē, bet tas skan, it kā būtu pa vidu starp laumu un raganu. Bez tam spīganai vajag spīdēt. Kā Spīdolai. Tāpēc es turpinātu – Mārā Ķimelē ir kas no Spīdolas. Vismaz tai Mārai, kas redzama apkārtējiem – teātrī un sarunās par teātri, nodarbībās ar studentiem, starp cilvēkiem, publiskā telpā. Viņa ir tāda, kam pieeja smalkākam plānam, runājot viņas pašas vārdiem, bet citādi jau viņa nevarētu būt nedz izcila režisore, nedz sadzirdēt tos dižgarus, kuru vārdus viņa atslēdz aktieriem un kopā ar aktieriem – skatītājiem. Tāda, no kuras reizēm jāpiesargās, jo temperaments un enerģija, kas plūst pāri malām, pakļauj, iespiež stūrī, biedē, bet vienlaikus – valdzina, liek apbrīnot, sauc līdzi. Viņas prātam ir spēks. Un spēks ir arī viņas vārdiem," par M. Ķimeli saka teātra zinātniece Ieva Struka.

Pie Ķimeles aktiermeistarību dažādos laikos Latvijas Valsts konservatorijā un Latvijas Kultūras akadēmijā mācījušies Ģirts Ķesteris, Rēzija Kalniņa, Daiga Gaismiņa, Uldis Anže, Ivars Stonins, Inga Misāne-Grasberga, Iveta Pole, Jana Čivžele, Gundars Grasbergs, Arturs Krūzkops, Aigars Apinis, Edgars Samītis un citi Latvijas teātru aktieri. Viņas studentu vidū ir arī režisors Alvis Hermanis.