Vētra ap "Mērnieku laikiem" pierimusi. Vieglajā valodā adaptētas pirmās romāna nodaļas
Iecere pārveidot vieglajā valodā latviešu literatūras klasiku – brāļu Kaudzīšu romānu "Mērnieku laiki" – pagājušā gada rudenī sacēla īstu vētru. Negaiss ir pierimis, bet darbs turpinās. Pirmās adaptēto "Mērnieku laiku" nodaļas jau ir nodotas vērtēšanai to mērķauditorijai – cilvēkiem ar uztveres grūtībām, kas oriģinālo romānu nespētu izlasīt.
Teksti vieglajā valodā Latvijā top jau vairāk nekā 20 gadu, pārņemot pieredzi no kaimiņiem zviedriem. Galvenā auditorija – cilvēki ar uztveres grūtībām.
Vieglā valoda ir nepieciešama cilvēkiem tāpat kā cilvēkiem ir vajadzīgas uzbrauktuves, dažiem ir vajadzīgi spieķi, suņi pavadoņi un dažiem arī brilles lasīšanai.
Rakstīt vieglajā valodā nozīmē atlasīt galveno un lietot ikdienišķu, saprotamu leksiku. Svarīga ir arī teikuma uzbūve un teksta izkārtojums.
Informācijai jābūt viegli pārskatāmai, lai visu var saprast. Un vieglajā valodā lieto arī principu – viens teikums vienā rindā. Teikums sāksies kreisajā pusē, tur beigsies, nākošais teikums atkal sāksies kreisajā pusē.
Arī ilustrācijām vieglās valodas izdevumos ir jābūt vienkāršām un nepārprotamām. Nu ja mēs runājam par zaļām acīm, mums ir arī zaļas acis. Ja mēs runājam par to, kā izskatījās tas vīrietis, tad viņš ir arī šeit.
Ideja ķerties klāt gandrīz 150 gadus vecajam romānam nāca no Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, kad tas strādāja pie izstādes par "Mērnieku laikiem".
Šis romāns ir ārkārtīgi sarežģīts, tur ir ļoti daudz tēlu, tur ir ļoti sarežģīta valoda. Tur ir ļoti daudz citas valodas vārdi, tur ir liela vācu valodas ietekme. Viņi to stāstīja ar tik mirdzošām acīm, ar tādu pārliecību, ka tas pielipa.
Biedrība "Vieglās valodas aģentūra" uzskata, ka tā ir iespēja iepazīstināt ar latviešu literatūras klasiku cilvēkus, kuriem tā citādi nebūtu pieejama.
"Atvērt durvis cilvēkiem, kuri varbūt nekad neietu pa tām durvīm, jo viņiem liktos, ka tas jau nav man," norāda biedrības "Vieglās valodas aģentūra" vadītāja Irīna Meļņika.
Līdz šim no biezā "Mērnieku laiku" sējuma vieglajā valodā ieskicēti galvenie tēli, uzrakstīta mērnieku kukuļošanas aina un arī Ķenča lūgšana.
Vieglajai valodai ir vairāki līmeņi, un tos mēra ābolos. "Mērnieku laiki" atbildīs trim ābolīšiem. Gala manuskriptam ir jābūt gatavam novembrī, bet jau uzrakstītās nodaļas testē kopā ar mērķauditoriju, lai veiktu nepieciešamos labojumus.
"Nu tāds standarts vieglās valodas grāmatai ir ap 120 lappusēm, es nezinu, vai mēs iekļausimies, šobrīd to nevar paredzēt," skaidro Meļņika.
Strādājot pie romāna adaptācijas, komanda atrada arī pirms 100 gadiem izdoto Roberta Klaustiņa pārstāstu. Tas gan nav vieglajā valodā, taču krietni plānāks par oriģinālu.
"Šis ir tā kā viens no mūsu padomdevējiem, kad mēs skatāmies, tad domājam, kā tad Klaustiņš ir šo problēmu risinājis. Re, te viņam ir pat nodaļu apvienojums. 4. un 5. nodaļa un pavisam īsi," norāda Meļņika.
"Mērnieku laiki" ir skaļākais, taču ne vienīgais darbs vieglajā valodā. Top gan pavārgrāmatas un oriģinālliterarūra, gan teksti par finanšu pratību, un tiek adaptēta klasika, lai iespējas lasīt būtu visiem.
"Viens no mītiem ir tas, ka tas jau ir tiem, kuriem nav izglītības. Paši viņi vainīgi, ka viņi nesaprot. Mēs tagad sāksim runāt tikai vieglajā valodā, un tagad mēs pazaudēsim visu skaisto latviešu valodu. Bet tas nav par to. Neviena vieglās valodas grāmata nav veidota ar mērķi aizstāt īsto grāmatu," skaidro Meļņika.
Vēl viens darbības virziens ir oriģinālliteratūra vieglajā valodā. Ir iznākuši vairāki stāstu krājumi, un jau rīt, Starptautiskajā vieglās valodas dienā, tiks noskaidroti kārtējā vieglās valodas literatūras konkursa uzvarētāji.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
