Uz saturu

Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus" pārveidos vieglajā valodā. Iespēja vai drauds latviešu lasītprasmei?

Lielu neizpratni sociālajās vietnēs izpelnījusies ideja pārveidot vieglajā valodā vienu no latviešu literatūras zināmākajiem darbiem – Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laikus". Daudzi uzskata, ka šādu grāmatu veidošana vēl vairāk pasliktināšot jauniešu lasītprasmi un degradēšot viņu latviešu valodas zināšanas. Vai šīm bažām ir pamats, un kas vispār ir grāmatas vieglajā valodā?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kopš izdoti Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" ir pagājuši 145 gadi, un, to atzīmējot, Rakstniecības muzejs kopā ar Vieglās valodas aģentūru lēmuši veikt šī darba rekonstrukciju. Proti, oriģinālo tekstu pārveidot vienkāršāk uztveramā veidā jeb vieglajā valodā.

Irīna Meļņika
Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētāja

"Mūsu mērķis ir padarīt literatūru pieejamu tiem, kuri nevar citādāk to izlasīt. Mēs domājam par iekļaujošu sabiedrību un vieglā valoda iekļaujošā sabiedrībā ir tikpat svarīga kā panduss, uzbrauktuve pie kādas ēkas durvīm."

Vēsts par "Mērnieku laiku" izdošanu vieglajā valodā gan pēdējās dienās sociālajos tīklos izvērsusi diskusiju vētru. Daudzi cilvēki pauda, ka šādas grāmatas, kurās tekstu vienkāršo, atsakoties no literāri bagātas valodas, grūtākiem terminiem vai vecvārdiem, degradē latviešu valodu un jaunās paaudzes valodas prasmes padara arvien nabadzīgākas.

Tam gan nepiekrīt Vieglās valodas aģentūrā, uzsverot, ka šīs grāmatas ir domātas konkrētai mērķauditorijai – galvenokārt cilvēkiem ar intelektuālās attīstības un uztveres traucējumiem.

Irīna Meļņika
Vieglās valodas aģentūras valdes priekšsēdētāja

"Cilvēki domā, ka mēs tagad visu Latvijas literatūras klasiku, un sāksim ar "Mērnieku laikiem", pārveidosim vieglajā valodā, viegli uztveramā formā, un, kurš tad lasīs to literatūru, bet tai pat laikā šādas adaptācijas tiek piedāvātas kā alternatīvs risinājums cilvēkiem, kuriem tiešām to vajag, kuri citādāk neizlasīs šo grāmatu."

Turklāt līdz šim jau izdota virkne grāmatu vieglajā valodā – Blaumaņa "Nāves ēnā", Annas Brigaderes lugas un vēl citu autoru darbi.

Lai gan grāmatas vieglajā valodā primāri nav domātas skolēniem, par to bažas pauž Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijā. Pedagogi uzskata, bērni meklēs vieglāko ceļu un agri vai vēlu atradīs "Mērnieku laikus" vai kādu citu grāmatu vieglajā valodā.

Dace Frīdenberga-Samete
Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja

"Man šķiet, ka šis jau aiziet līdz tādam absurdam. Ņemot vērā, ka visu vajag nu tik vieglu, tik ļoti viegli, es nezinu, uz kurieni mēs aiziesim. Jo šobrīd jau skolēni ļoti daudz izmanto telefonus, tulko, meklē kaut ko īsāku, kaut ko mazāku, vai man tas viss tiešām ir jālasa, un patiesībā tas man liekas, ka degradē."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Valodniece Janīna Kursīte-Pakule saka – grāmatas vieglajā valodā ir runga ar diviem galiem. No vienas puses, tādi darbi kā "Mērnieku laiki" ir tik būtiski, ka iekļauti pat Latvijas kultūras kanonā, taču, no otras puses – tajā lietotā valoda ir tik novecojusi, ka daudzus tur izmantotos vārdus nesaprot pat daudzi pieaugušie. Tādēļ Kursīte uzskata – kvalitatīvs darbs vieglajā valodā ir tikai ieguvums.

valodniece
Janīna Kursīte-Pakule

"Vieglā valoda vēl nenozīmē, ka tas ir kaut kas tāds, kur tev nav jāpiepūlē ne smadzenes, ne vispār kaut kas. Vieglajā valodā var pārlikt pietiekami saistoši, pietiekoši profesionāli un vispār vieglā valoda nav tikai tas, ko mēs iedomājamies, ka tā ir primitīvā valoda."

Šobrīd vieglajā valodā tiek "tulkota" dažāda, tai skaitā populārā literatūra – drīzumā šādā formātā tiks izdots arī Noras Ikstenas dižpārdoklis "Mātes piens".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm