Joprojām ir vietas, kur tā nenotiek, tomēr pēdējos gados sabiedrības nostāja mainījusies, saprotot, ka tā ir neliela, un tomēr peļņa mūsu pašu mūziķiem.
Mūzikas un citu audiovizuālu darbu publiskas atskaņošanas jautājums saasinājās pirms vairāk nekā trijiem gadiem. Tolaik daudz sprieda, kas ir publiska atskaņošana un kāpēc par to ir jāmaksā.
Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) uzsāka pat informēšanas kampaņu. Apvienības izpilddirektore Liene Grīna norāda, ka kopš dažādo viedokļu apmaiņas izpratne ir pieaugusi. "Ar visu to tika pievērsta sabiedrības uzmanība, un mēs pat esam ieguvuši, jo tagad cilvēki apzinās, ka viņiem ir jāsaņem atļaujas un jāveic atlīdzības maksa," atzīst LaIPA pārstāve.
To apstiprina arī aptaujas. Proti, cilvēku skaits, kuri atbalsta to, ka mūziķiem jāsaņem atlīdzība par viņu darbu atskaņošanu veikalos, bāros un citās publiskās vietās ir strauji pieaudzis.
Šobrīd tas ir ļoti atkarīgs no vecuma grupas. Jaunākā paaudze saprot to, ka tas ir darbs par ko pienākas atalgojums, bet ir paaudze, kura nekad to nesapratīs.
Arī uzņēmēji, kuri izmanto mūziku, rada ar to noskaņu un tādējādi cenšas gūt peļņu, arvien biežāk saprot, ka par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā. Latvijas Autoru apvienības pārstāve Ieva Kolmane atgādina, ka licence jāpērk ne tikai mūzikas atskaņošanas gadījumā.
Lai arī mūzika skan teju visās publiskās vietās, Latvijā vēl tikai neliela daļa uzņēmēju tiešām apzinās un izmanto mūziku kā iestādes interjera sastāvdaļu. Iedzīvotāju aptaujas, piemēram, atklāj, ka veikalos lielākajai daļai pircēju mūzika šķiet maznozīmīga vai nenozīmīga, taču restorānos un bāros aina ir pretēja, tur divas trešdaļas mūziku uzskata par nozīmīgu.
Nākamā gada sākumā tiks veikts trīs mēnešus ilgs eksperiments. Tā laikā divos veikalos, kur līdz šim mūzika neskanēja, to sāks atskaņot, lai uzzinātu, kā mūzika ietekmē ieņēmumus. "Gribam pārliecināties par to praktisko pienesumu uzņēmējdarbībā tajā brīdī, kad skan mūzika un kā ir, kad šīs mūzikas nav," akcentē Grīna.
To, cik likumīgi skan autoru mūzika veikalos, kafejnīcās un citviet, kontrolē policija. Savukārt tā ierodas uz pārbaudēm tikai pēc informācijas saņemšanas. Atļauju izsniedzēji norāda, ka policijas protokoli nav viņu interesēs kaut vai tikai tāpēc, ka iekasētā soda nauda nonāk Valsts kasē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
