Uz saturu

Arvien vairāk Latvijas uzņēmumu kļūst muzikāli, pieprasot licences mūzikas atskaņošanai

Pēc skandalozajiem gadījumiem, kad neautorizēta mūzikas atskaņošana dažiem uzņēmumiem beidzās ar pamatīgiem šķēršļiem biznesam, šobrīd būtiski palielinājies izsniegto licenču skaits radio un mūzikas ierakstu atskaņošanai veikalos, kafejnīcas, birojos un citās publiskās vietās. Turklāt tagad to var izdarīt daudz vieglāk. 

2015. gada 21. februārī 20:41

Vai veikaliem, kafejnīcām, birojiem un citām publiskām vietām ir vai nav mūzikas klausīšanās licence, nav valsts un pašvaldības policijas prioritāšu augšgalā. Specializētos reidos viņi nedodas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mūzikas licenču pārbaudes tiek veiktas tikai sūdzību retos saņemšanas gadījumā un vispārējo pārbaužu laikā. Pērn Latvijā sastādīts 121 administratīvā pārkāpuma protokols, un 84 no tiem Rīgā. Tālāk lietu nodod tiesai, kas naudas sodu lemj amplitūdā no viena eiro līdz septiņiem tūkstošiem.

"Visas soda naudas, kas tiek uzliktas, viņas jau nenonāk pie mums, viņas nonāk valsts kasē. Līdz ar to, mēs pat tā globāli neesam tik ļoti ieinteresēti, lai tiktu saliktas šīs soda naudas, jo mums tas neko nemaina," norāda LaiPA izpildproducente Liena Grīna.

Taču būt pieķertam atskaņot mūziku publiskā vietā bez atļaujas var novest uzņēmumus līdz kraham.

Pirms trim gadiem tieši martā mēs aizvērām šo vietu dēļ starpgadījuma ar AKKA/LAA, jo klausījāmies radio Klasika, izrādās, bez licences.

Renāte Pablaka, nu jau bijušā telpaugu apmaiņas punkta Mājas Svētība īpašniece, joprojām nav nomaksājusi toreiz uzlikto 500 latu sodu. Tiesvedība arī vēl turpinās, jo katru tiesu instanci joprojām pārsūdz. Sākotnēji ticis arestēts arī viņas bankas konts. Renāte uzskata – ja radiostacijas jau pašas maksā gan autoratlīdzības, gan par blakustiesībām, tad kāpēc vēl pašiem radioklausītājiem veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās būtu vēl jāmaksā.

Nespējā nomaksāt sodu, Renātes aizslēgtā veikaliņa gadījums bija mācība daļai uzņēmumu, un kopš tā brīža autoratlīdzību organizācijā AKA/LAA un blakustiesības pārstāvošajā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībā ir būtiski pieaudzis uzņēmumiem izsniegto radio un mūzikas atskaņošanas licenču skaits. Tas tiek skaidrots arī ar noslēgtajiem jumta līgumiem ar dažādu nozaru asociācijām, kas mudina biedrus iegādāties mūzikas licences. To cena atkarīga no publiskās vietas kvadratūras.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Ja jūsu mazā bodīte ir līdz 30 kvadrātmetriem, tad jums ir viens maksājums gadā, jo mēs jau pirms trīs gadiem ieviešam samazināto maksājumu šādām mazām bodītēm, un šis maksājums bija 20 lati gadā, tātad 25 eiro gadā vienreizējais maksājums. Tātad tas mazai bodītei līdz 30 kvadrātmetriem," piebilst LaiPA izpildproducente.

Ja publiskā telpa ir lielāka par 30 kvadrātmetriem, tad maksa ir 11 eiro katru ceturksni, plus vēl viena licence ir jāpērk no AKKA/LAA.

Tieši no AKKA/LAA autoratlīdzībām, piemēram, ir atteicies mūziķis Gačo. Viņa menedžments skaidro – viņi principiāli nevēlējās būt shēmā, kur no klausītāja veikalos, kafejnīcās, birojos un citviet tiek prasīta nauda par viņu mūzikas klausīšanos.

Tikmēr citu Latvijas mūziķu menedžmentu, piemēram, grupām Prāta Vētra un Carneval Youth, norāda – laikā, kad būtiski kritis pārdoto mūzikas kompaktdisku apjoms, jebkuri ienākumi dziedātājiem un grupām ir kļuvuši svarīgi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm