Ģirts Ķesteris: Atklāti sakot, es slēpjos darbā

"Tā nav koķetērija, es neskatos pirmizrādes. Pēc tam pavēroju, tīri profesionāli paskatos kādreiz atsevišķus kadrus, ko var koriģēt. Tas ir smags darbs. Es tāds neesmu vienīgais. Mēs ar Renāru Kauperu, Jāni Paukšteillo nevērojam savu koncertus, savas filmas. Vienīgais izņēmums bija filma "Gads pirms kara". Tur es atveidoju Freidu. Tur man bija parūka un bārda. Bija tik spilgts tēls, ka ar lielu baudu noskatījos. Zālē smējās. Man patika. Bet tā…., kad tu esi pietuvināts vairāk vai mazāk tomēr tam savam veidolam, kāds tu esi, lūdzu, nē!" sirsnīgi smejoties, intervijā "tv3.lv Izklaide" saka aktieris.

Jau pāris nedēļas skatītājiem "Go 3" ir iespēja skatīties seriālu "UgunsGrēks. Atriešanās". Ir dzirdētas pirmās atsauksmes. Nav noslēpums, ka skatītājus interesē un sarunās gan darbā, gan draugu lokā tiek apspriest: "Vai Leons izdzīvos?"

Aktierim Ģirtam Ķesterim seriālā "UgunsGrēks" bijušas pat divas lomas – dvīņi Leons un Fēliks, tāpēc ir tik pašsaprotami, ka viņa tēls – Leons, ir arī turpinājumā.

"Tas ir nevis turpinājums, bet jauna sākums. Tā acīmredzot ir priekšrocība," saka Ģirts.

Runājot par spilgtajiem tēliem. Tev jau nav viena loma. Tu esi "UgunsGrēkā" Leons, "Nemīlētajos" Makars, tagad galvenā loma Dailes teātrī Farinelli. Vai tas nav sarežģīti?

Daudz dažādu lomu. Tāpēc nodarbojos ar šo profesiju, jo tēla veidošana ir pašā pamatā. Veidojot tēlu, tev ir iespēja būt ļoti personīgam. Dzīvē, sadzīvē tāds neesmu. Bet tās atklāsmes, kas rodas, veidojot tēlu, reizēm ir tāda modulācija ar masku uzlikšanu. Starp citu, ikdienā mēs visi to neapzināti piekopjam. Mēs uzliekam masku, kaut vai apģērbā, izturēšanās veidā un līdz ar to mēs atbrīvojamies.

Ģirts Ķesteris

Skatoties uz sevi spogulī, tu nevari pateikt, kas īsti esi. Reizēm no malas tevi interpretē. Tēls ir tik suverēns! Tā ir tāda priekšrocība. Es ķeru no tā kaifu. Tieši, tieši tāpēc es nodarbojos ar to, jo saprotams, ka mēs neesam ne Amerikā, ne Anglijā, lai ar to veidotu kaut kādu kapitālu. Šī profesionālā nodarbe, es domāju, kā jebkuram, nav viegla, arī tad, kad Entonijs Hopkins ar to sāka nodarboties, viņš tāpat ēda kartupeļus un ceptas olas, nevis garneles un omārus.

Kāpēc es pieminēju Entoniju Hopkinsu? Tas ir tik ļoti skaisti, ka viņam ir tiesības vai iespēja dzīvot tādā pilnīgi neatkarīgā zonā, proti, ka viņš ar savu darbu var kaut ko nopelnīt. Viņš var dzīvot tādā īpašā pasaulē. Viņam ir vairākas intervijas, kurās viņš vienmēr runā Petrarkas (Frančesko Petrarka,  itāliešu dzejnieks, rakstnieks, filozofs un filologs. – red.) un Šekspīra sonetus. Viņš, runā, runā bez izskaistinājuma, bez sentimenta un asaras līst. Tātad tā viņa sensitīvā pasaule ir tik ļoti… tās ir tās atslēgas, kas viņu atslēdz vaļā. Poētiskā pasaule. Tāpēc es arī tajā dzīvoju.

Reizēm tur pirmizrādē, tur pirmizrāde, darbojies, darbojies… es slēpjos darbā, atklāti sakot. Bet, ja šo vasaru var saukt par slēpšanos, nezinu, es biju atvērts darbam. Ar 10 izrādēm "Gribu bērnu", apbraukāju visu Latviju. Piemēram, biju Dobeles Ķestermeža estrādē, Kocēnos, Ventspilī "Jūras vārtos". Apbrīnojami skaistās vietās! Cilvēki ir laimīgi. Produkts ir ļoti gaumīgs, profesionālā ziņā. Cilvēki ir priecīgi.

Ārī šeit, šajā parka vidē, atrasties, kā Inta Gorodecka teica: "To jūs visu laiku atcerēsities. Tā jums pietrūks." Tā vide, vieta, komanda. Atklāti sakot, uz darbu labāk, nekā uz atvaļinājumu.

Intervija notiek Bīriņu pils parkā.

Vai tad ir bijis atvaļinājums?

Nē, vēl nav bijis, bet mēs ar puiku (Ģirta Ķestera dēls režisors Pauls Ķesteris – red.) brauksim uz Prāgu. Tas ir ieplānots. Man jau visu laiku kāds plāno. Dēls man ieplāno, un tad mēs braucam. Tā arī mēs brauksim. Dosimies tajā virzienā, un tur piecas dienas. Tad jā, tad tas būs mans pirmais atvaļinājums, kopš pavasara.

Kad režisore Inta Gorodecka piezvanīja, uzreiz saprati: jā, es būšu atpakaļ "UgunsGrēkā"?

Nē, nē! Absolūti, nē! Es laikam izteicu šādu tēzi: "Lai tās nebūtu senilas atraugas par kaut ko skaistu, bijušo." Saprotu, ka tā ir platforma, ko visi kopā esam veidojuši. Tā ir unikāla platforma. Tāds tiešais turpinājums paviljona apstākļos, acīmredzot, man šķita neiespējami. Bet Inta jau bija izdomājusi.

Ģirts Ķesteris

"Tas ir nevis turpinājums, bet jauna sākums. Tā, acīmredzot, ir priekšrocība. Viņa pati veidoja sinapses. Aiva Birbele rakstīja tekstus. Tā tas viss izveidojas. Komandā bija arī jauni cilvēki, bet bija arī daudzi no tiem, kas strādā pie "UgunsGrēka", nezinu, 10 gadus. Pieklājīgs vecums mazam bērnam, kuram 10 gadi." (smejas)

Kā ir, vai Leona loma tev ir traucējusi?

Nē, nekādā gadījumā! Tu taču pati pieminēji sarunas sākumā. Atnāc uz "Testosteronu" (izrāde Dailes teātrī – red.) un paskaties, kas tas ir par džeku! Kuram ir 56 gadi, kurš tur plosās un darbojas. Tā ir tāda intelektuālā komēdija. Tas nevar traucēt! Tāpēc vajag veidot tēlus. Ar profesiju nodarboties un tad nekas netraucēs, viss būs labi.

Ģirts Ķesteris

"Kristaps Zariņš savā laikā teica: "Ir izcili, ja tu ej uz darbu, kurš tev patīk." Tev papildus brīvdienas nevajag. Tas ir tavs galvenais bonuss, šajā gadījumā varbūt nenesam koferīšus ar "kupjūrām", ko sauc par naudu."

Pirmais jauniestudējums šajā sezonā Dailes teātri bija "Farinelli un karalis".

Pirmais!? Tas ir no pagājušā gada novembra līdz šai dienai, piecos periodos. Un tad atkal pavirzījās pirmizrādes datums. Šķita, atkal nebūs. Covid-19 jau to visu ietekmēja.

Tev jau nebija radošo pārrāvumu, jo seriālus filmēja visu laiku.

Jā, to darbība tika pieļauta, jā.

Bija kolēģi, kuri bija apsēdināti malā?

Nē, visu laiku bija ražošana teātri, pareizāk sakot, izrāžu veidošana ir notikusi. Tas nekādā gadījumā nepatraucēja. Nu vienīgi skatītāju zālē nebija. Likām plauktiņā un tad ņēmām ārā.

Kurus no jaunajiem seriāla "UgunsGrēks" aktieriem tu varētu īpaši izcelt?

Meitenes. (Rūta Dišlere – Kristiāna, Anete Berķe – Sofija – red.) Nopietni! Viņas ir unikālas. Viņas ir brīnišķīgas. Viņas draudzējas ar profesiju tādā līmenī. Viņas ir brīnišķīgas partneres. Tas ir kaifs. Tā saspēlē kameras laukumā. Labi. Malači!

Vari vai nevari atklāt, kā Leonam ir ar mīlestību jaunajā "UgusnGrēkā"?

Ir, ir, ir! Inta ir atļāvusies uzdāvināt man tādu romantisku brīdi, bet šis Leons ir mazliet atšķirīgs no tā, kas bija. Ciniskāks, rezignētāks. Viņš vairs nav tik ievainojams. Vai arī ievainojams, bet viņš to slēpj. Manipulators brīžiem. Tāds tēls, bet viņš ir simpātisks tieši caur to, ka tajā ir daudz noslēpumu. Jā, viņš ir atšķirīgs. Viņš satiek līdzvērtīgu, pareizāk sakot, nejauši satiek sev līdzvērtīgu sievieti un starp viņiem… (smaida un nepasaka līdz galam – red.)

Jāskatās. Visas intrigas turpināsies?

Nu es domāju, ka – jā. Tā seriāla mehānika, matemātika ir balstīta uz to, ka tur ir jābūt intrigai. Citādi nākamo sēriju nemaz neskatīsies. Tā ir seriāla specifika. Nu, piedodiet, Inta Gorodecka kopā ar komandu zina šo mehāniku, kā tas darbojas, kā tas veidojas. Tie ir spēles noteikumi. Nedrīkst tos ignorēt.