Monogāmija uz mūžu ir laulības ideāls rietumu pasaulē, kur šķiršanos uzskata par neveiksmi, bet paralēlas attiecības – par krāpšanu. Starp veiksminiekiem, kam izdevies būt kopā gan ilgi, gan laimīgi, ir ārsts, gastroenterologs, profesors Anatolijs Danilāns, kurš ar sievu ir kopā vairāk nekā pusi gadsimta. Taču viņam ir viedoklis arī par sānsoļiem attiecībās.
Anatolijs Danilāns un viņa kundze Irēna viens otrā ieskatījās pirms 60 gadiem. "Esmu priecīgs un laimīgs, man ar Irēnu ir paveicies," TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" saka Danilāns.
Ar Irēnu Danilāns iepazinās iestājpārbaudījumu laikā, kad abi stājās Rīgas medicīnas institūtā. "Īstenībā es tad viņu lāgā neatminu. Viņa mani ieraudzīja. Noliku fizikā eksāmenu un skaļi plātījos – daba tāda. Un sieva bija ievēroja mani un vairākkārt pārmeta: "Tu te izlīdi, mazs puika, nolicis eksāmenu un lielīgs, bet mums tas vēl priekšā." Tā bija mūsu pirmā tikšanās," atminas profesors.
Vaicāts, kā iekaroja Irēnas sirdi, Danilāns saka: "Nezinu. Tas drīzāk būtu jājautā viņai." Taču profesors atminas, ka studentu gados Irēnai nesa zagtus ceriņus. Pats gan atzīst, ka lauzt krūmu nav bijis smuki, bet sevi mierinājis, ka, kā runā tautā, ir labi, ka ceriņu koku aplauž. "Tad es redzēju, ka sāku viņai patikt, jo viņa apmierināta smaidīja," stāsta Danilāns.
"Skats man nekāds nav, kā redzat, bet esmu optimists, jautrs, neesmu nīgrs. Es domāju, tas viņu nedaudz "uzpirka"," spriež ārsts.
Pēc augstskolas abi kopā devās strādāt uz Latgali. Pirms došanās uz Preiļiem Anatolijs un Irēna savas attiecības noformēja oficiāli. "Beidzām Rīgas medicīnas institūtu, mēs jau cerējāmies, kopmītnēs dzīvodami. 1966. gadā, kad bijām nolikuši eksāmenus, apprecējāmies," stāsta Danilāns.
Ārsts skaidro – tajā laikā ar sievu vēl nesaprata, ka viņi viens otram būs vienīgie un visu mūžu.
"Toreiz man šķita, ka tas ir mans īstais cilvēks, bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders, mēs abi spriedām. Zemapziņā es pieļāvu, ka var gadīties visādi," stāsta Danilāns.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Iespēju, ka tomēr varētu izšķirties viņš pieļauj arī tagad. Cits stāsts, ka profesors sev nemaz negrib citu sievu. "Irēna mani pilnībā apmierina. Viņa man palīdz. Es jau nemāku ēdienu gatavot. Toties es daru ko citu, ko viņa nemāk," stāsta ārsts.
Kādēļ abiem bija svarīgi apprecēties, jo dzīvi kopā var nodzīvot arī bez precēšanās? "Tradīcija, tā tas ir pieņemts," saka profesors. "Vīra un sievas attiecībās nav jādomā tikai par sevi. Jāsaprot, ka otrs arī ir cilvēks."
Danilāns paskaidro – sieva nav viņa pirmā mīlestība. "Es domāju, ka daudziem nav, jo tu meklē, kamēr trāpi. Varbūt kādam trāpās ar pirmo. Mana pirmā mīlestība bija 2. klasē. Rita, uzvārdu nesaukšu. Mēs bučojāmies," saka Danilāns. Ilgu laiku viņam šķita, ka Rita ir viņa īstā un vienīgā, un šķiršanās sakarā ar dzīves vietas maiņu Danilānam bija sāpīga.
Laulībā Danilānam sānsoļu nav bijis, bet runājot par šo tēmu, ārsts saka: "Mīļie cilvēki, nevajag pārdzīvot, ka kādam ir bijis sānsolis, bet viņš tomēr pēc tam ilgi dzīvo ģimenē, ir bērni un mazbērni. Kādam ir laimējies, ka trāpīja uz īsto [jau pirmajā reizē]. Tā ir meklēšana. Tu varbūt zemapziņā to dari."
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
