Uz saturu

Dzīve celibātā un pēc tā: Sandis Inzelbergs stāsta, kas mainījies, 37 gados pirmo reizi mūžā stājoties seksuālās attiecībās

2023. gada 6. martā 17:28

Pikanto sarunu raidījuma "Dziļi ar Džili" otrajā sērijā režisors Dž.Dž. Džilindžers iztaujā Latvijas Sporta Jogas čempionu Sandi Inzelbergu, kurš atklāj savu pieredzi, kā ir dzīvot celibātā. Vīrietis intervijā stāsta par dzīvi kāda bija, atturoties no seksuālās baudas, un jauno posmu, kad viņš jau gadu ir attiecībās.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā sarunu raidījumā "Dziļi ar Džili" stāsta Sandis Inzelbergs, skolas laikā viņam bijis daudz iekšējo dēmonu, kas traucēja dzīvot tādu dzīvi, kādu viņš vēlētos, – viņam bija problēmas ar pašapziņu, ķermeni. Viss mainījās brīdī, kad viņš sev atklāja jogu. Sandis atskārta – jogā var rast atrisinājumus visām viņa problēmām, tostarp iespēju iegūt enerģiju, attīstīt mērķtiecību, iegūt perfektu ķermeni.

"Jogā iemīlējos no pirmā acu skatiena, jo sapratu – te beidzot ir sistēma, kas saka: nevis samierinies, bet dari, un viss būs. Tu esi mākslas darbs, no sevis tu vari izveidot, ko vien gribi, gandrīz bez limitiem," stāsta Sandis un uzsver – viņa mīlestība pret jogu pa šiem gadiem ir tikai augusi.

Sandi joga aizrāvusi vārda tiešā nozīmē. Pilnībā viņš tai sāka nodoties 24 gadu vecumā, taču īpašu progresu sajuta brīdī, kad kļuva par jogas skolotāju, jo, kā zināms, kad cilvēks māca citiem, pats visvairāk attīstās, jo ir spiests zināt un mācēt vairāk.

Celibāts – vairākās reliģijās noteikta dzīve bezlaulībā un atturēšanās no seksuāliem sakariem – nav Sanda vienīgā atturēšanās prakse. Vīrietis dzer un ēd tikai reizi dienā. Un šīs abas atturēšanās devušas tikai labu.

Ja reliģijā garīdznieki celibātu piekopj tādēļ, lai nenovērstu domas no kalpošanas dievam, tad Sanda gadījumā celibāts ļāvis iegūt papildu enerģiju un spējas, par ko iepriekš nenojauta. "Ķermenim šķiet: tu laikam nevari šīs lietas dabūt, tāpēc es visas fiziskās un garīgās spējas došu uz visaugstāko līmeni, lai tu atrodi partneri un dabū pārtiku. Mani visvairāk kārdināja, ka es pamanīju – jo vairāk atturības prakses praktizēju, mana enerģija ir praktiski bezgalīga, man ir ļoti tīrs prāts, man visu laiku ir motivācija iet un darīt.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pats interesantākais – daudzi domā, ka tie, kuri piekopj atturības prakses, ir kā narkomāni, kuri mokās. Ir viena interesanta lieta – tev jaunā līmenī uzšaujas gribasspēks. Ja tu spēj atturēties no kaut kā tik spēcīga kā dzimumtieksme, tad praktiski jebkurš cits izaicinājums dzīvē tev šķitīs tīrais nieks.

Pats interesantākais, par ko gandrīz neviens nerunā, ir tas, ka, ja tu ievēro celibātu, jebkura cita lieta, pati vienkāršākā – pastaiga vai saruna ar cilvēku – sagādā fenomenālu, spēcīgu baudu. Tu dzīvo ekstāzē."

Atturoties ķermenis dod vairāk enerģiju, lai tik un tā sameklētu partneri. "Tu principā apčakarē ķermeni," spriež Džilindžers. "To var nostatīt arī tā," saka Sandis un uzsver – katrs ķermenis darbojas pēc kādiem likumiem, un, ja cilvēks tos līdz galam neizprot, rodas pretruna, piemēram, vajag strādāt, bet trūkst enerģijas, grib izdarīt lielas lietas, bet trūkst motivācijas. "Joga parāda to, ka, ja tu pareizi pielietosi ķermeni, tavs ķermenis vienmēr darīs to, ko gribi tu," viņš skaidro un piebilst – piekopjot jogu, "atmostas tavas fiziskās un garīgās spējas visaugstākajā līmenī, un tu tās vari izmantot tam dzīves mērķim, kāds tev ir izdevīgs".
Sarunu šova turpinājumā Sandis pirmo reizi publiski paziņo: "Es jau gadu celibātu neievēroju. Es tieši pirms gada 37 gados pirmo reizi iemīlējos, un man jau gadu ir attiecības. Tagad es vismaz varu skaidri un gaiši pateikt, kāda ir dzīve, ievērojot celibātu līdz 37 gadiem, un kāda kļuvusi dzīve bez celibāta."

Pirms šīm attiecībām Sandis kādā intervijā atzina – celibāts viņa dzīvē ir uz mūžu, viņš kontrolē visas savas vajadzības.

Kā stāsta psihoterapeits Māris Siliņš, pietiekoši bieži lēmumu par celibātu pieņem cilvēks, kuram ir attiecību pieredze un seksuāla pieredze, līdz ar to var teikt, ka cilvēks zina šo dzīves dimensiju, ir to pieredzējis un šajā brīdī var diezgan apzināti izdarīt citu izvēli. "Ja cilvēkam nav bijusi šāda pieredze, viņš uzaug ar domu, ka pieder šādai paradigmai vai šādai garīgai praksei, tad es teiktu, ka tā nav līdz galam apzināta izvēle. Apzināti mēs varam izvēlēties tad, ja mēs zinām, ko mēs izvēlamies un no kā mēs atsakāmies," saka Siliņš.

Sandis neslēpj – viņam visu mūžu bijis bail no romantiskās mīlestības un viņš vienmēr kultivējis mīlestību visās citās izpausmēs. "Man vienmēr ir bijis bail no tā, ka, ja es iemīlētos un ļautos visām mīlēšanās lietām, ja man kāds cilvēks kļūtu īpaši mīļš, es zaudētu ne tikai visus tos labumus, ko jau minēju, bet tad es arī nespētu nesavtīgi mīlēt citus cilvēkus, jo man būtu kāds cilvēks, kurš man ir īpaši mīļš.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī tajā intervijā es teicu, ka, ja atrastos tāda meitene, kura atbilst visiem maniem ideāliem – un man bija ļoti skaidri ideāli – … Man vienmēr tas arguments bija: a kādēļ man pārkāpt to, neviena nevar man likt kaut ko just. Es labi zinu to, ka, lai arī kāda būtu paškontrole, tam vienmēr ir limits, un, ja kāds tiek līdz tam limitam, viss mainās," stāsta Sandis.

Viņš sev bija izvirzījis ļoti godīgu noteikumu: "Ja kāda varēs atmodināt manī vēlmi ar viņu būt kopā un es no literatūras zinu visus tos simptomus, kas ir cilvēkam, lūdzu, aiziet! Līdz 37 gadiem man bija tā – staigā manā priekšā kaut vai plika vai dari, ko gribi, nekāda efekta."

Tad Sanda dzīvē ienāca kāda ļoti īpaša meitene. "Es domāju, mans dievs, kas, pie velna, notiek?!" Viņš jūtām ļāvās un veidoja attiecības.

Jautāts, vai tad, kad saprata, ko sekss un mīlestība viņam dod, nebija sajūta, ka dzīvē tik daudz palaidis garām, Sandis saka: "Tas bija interesanti. Tā kā es to nekad nebiju darījis, tagad es to uzskatu par priekšrocību. Kā visās lietās – ja tu to esi ilgi darījis, tev emocijas ar laiku notrulinās. Man ir priekšrocības ar attiecībām, ka es domāju otrādāk – man tagad 38 gados visa dzīve sākas."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sandis turpina: "Es nekādā veidā nejūtos, ka esmu izniekojis laiku, tāpēc ka, ja nebūtu bijis tas laiks, es ļoti daudz ko nebūtu īstenojis un sasniedzis. Ja tajā departamentā esmu izdarījis visu, ko esmu gribējis, šis laiks ir piemērots attiecībām.

Tajā pat laikā mana lielākā kļūda bija tāda, ka es domāju, ka romantiskās attiecības mani padarīs vājāku mīlēt citus. Ir tieši otrādi. Kā es varēju tik stulbu teoriju izdomāt?!"

Skaties pikanto sarunu raidījumu "Dziļi ar Džili" sestdienās pulksten 22 kanālā TV6, kā arī pirms ētera nākamās paaudzes televīzijā Go3.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm