Gundega Skudriņa atklāj, kādēļ pēc vecāku šķiršanās izvēlējās dzīvot pie tēta, nevis mammas
2023. gadā no ģimenēm, kurās aug vismaz viens nepilngadīgs bērns, kā liecina statistika, vientuļās mātes ģimenes bija gandrīz 100 tūkstoši, bet vientuļā tēva ģimenes – gandrīz 20 tūkstoši. Kādu nospiedumu bērna dzīvē atstāj vecāku šķiršanās un augšana šķirtā ģimenē? TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" savā stāstā dalās radošās apvienības "Skudras metropole" īpašniece Gundega Skudriņa.
Pasākumu producentes un radošās apvienības "Skudras metropole" īpašnieces Gundegas Skudriņas vecāki nolēma iet katrs savu ceļu, kad viņai bija seši gadi. "Es atceros, ka mani pasauca virtuvē un pavēstīja to faktu, un, manuprāt, ja es pareizi atceros, man nebija šoks par faktu, bet ļoti uztrauca, ka mamma sāka raudāt," atminas Gundega. "Jebkurš mazs bērns, redzot vecāku emocijas sakāpinātā formā, sāk uztraukties."
Par šķiršanās faktu viņa nepārdzīvoja, jo nezināja, kas tas ir. "Tajā brīdī es nedomāju, ka dzīve beigusies. Ko mazais bērniņš vispār var zināt par to," saka Skudriņa.
Runājot par to, kāda bija sajūta, pieaugot un saprotot, ka viņas ģimene tomēr nedaudz atšķiras no ierastā modeļa, Gundega saka: "Es zinu, kāpēc man bija citādi, esmu īpašs gadījums kā daudzās savās izpausmēs, jo es aizgāju dzīvot pie tēta, kas ir ļoti netipiski. Sešu gadu vecumā.
Esmu ārkārtīgi pateicīga saviem vecākiem un liktenim par to, ka viņi mani uztvēra kā pilnvērtīgu ģimenes locekli ar savu viedokli un man jau sešos gados tika pajautāts, kā es redzu, kā es vēlētos turpināt savu dzīvi. Un es tiešām uzskatu, ka tas ir pamats visai manai nākamajai dzīvei, kas man iemācīja pieņemt pašai lēmumus. Ja es būtu piespiesta vai vecāki būtu lēmuši manā vārdā un man būtu nācies kā bērnam pakļauties, kā es vispār veidotu savu dzīvi?"
Viņa uzskata – šī epizode, kad tika jautāts viņas viedoklis, lielā vērā veidojusi viņas personību.
Ko mamma teica par Gundegas izvēli dzīvot pie tēta? "Mamma ļoti pārdzīvoja," atzīst pasākumu producente. "Manā ģimenē nebija agresijas, mēs bijām mīloša, laba, stabila ģimene, kur vienkārši vecāki nolēma tālāk iet katrs savu ceļu. Nebija tā, ka kāds no vecākiem man ir pāri darījis vai man nebūtu veidojies kontakts. Man bija ļoti labs kontakts ar abiem vecākiem.
Tētis man visu mūžu ir bijis vīrieša ideāls. Viņš ir fantastisks," saka Gundega. Tētis gan ir devies mūžībā. "Bet viņš ir mans vīrieša paraugs, un laiku laikos tas man ir palīdzējis," viņa norāda.
Skudriņa uzskata – ja tēvam ar meitu ir brīnišķīgs kontakts, meitai nākotnē veidojas labs kontakts arī ar citiem vīriešiem. Viņa nepieder pie tām dāmām, kuras pārstāv viedokli, ka vīrieši nekam neder. "Vīrieši ir lieliski, un, manuprāt, tas ir tēta nopelns, ka man pašapziņa kā sievietei ir ļoti spēcīga," saka Gundega.
"Es vienkārši ļoti gribēju būt ar tēti, to paudu, un vecāki ļāva tam notikt."
Viņa atklāj, ka vienīgais traumējošais moments vecāku šķiršanās sāgā nāca no sabiedrības. "Es atceros – es nāku no Cēsīm – mani Cēsīs uz ielas sešu septiņu gadu vecumā stādina kaut kādas sievietes, tantes gados un sāk mani publiski kaunināt – kāpēc es eju dzīvot pie tēta, ja tak pieņemts – vēl ir padomju laiki – dzīvot pie mammas. Man tas atstāja tādu šoku! Kādā sakarā jūs mani mācīsiet, kā man dzīvot vai kā man just? Manī palika patiesībā šausmas, ka tevi kā mazu bērnu kaunina, apstādinot uz ielas.
Tas, kas mūs nenogalina, padara stiprākus. Līdz ar to pēc tam man tas ir palīdzējis dzīvē. Jūs varat stāstīt, ko jūs gribat, es vienalga darīšu savas lietas, kā es uzskatu pēc savas sirds un prāta, nevis ka man jādzīvo, kā citiem cilvēkiem šķiet, ka man jādzīvo," tā Gundega. "Varbūt tas pat beigās palīdzēja, bet visumā es domāju, ka tas ir bērniem traumatiski viņus vēl ārējos apstākļos – skolās, uz ielas – ietekmēt."
Gundegai vienmēr ļoti jocīgi šķitis, ka cilvēki šķiršanos uzskata par pasaules galu, "viss ir slikti vai bērnam nav vecāku". "Vecāki ir, arī kontakts ir. Manā gadījumā viss bija tieši tāpat kā, kad nešķiras, tikai vecāki fiziski neatrodas vienās mājās.
Man laikam savā ziņā ir pozitīva pieredze. Ar mammu varēju runāt par jebko. Pie mammas arī gāju un paliku, bet izvēlējos ikdienas gaitās būt vairāk ar tēti.
Tētis vēl nodibināja jaunu ģimeni, un es biju ārkārtīgi laimīga par katru māsu, kas ienāca ģimenē. Es viņas audzināju, un joprojām viņas uzskatu gandrīz par saviem bērniem. Man bija trīs vecmāmiņas, divas mammas un ar visiem brīnišķīgas attiecības.
Nav vienmēr viss tikai slikti. Man principā ir tikai plusi.
Vienmēr viss atduras tikai pret vienu – pret komunikāciju un cieņu," tā Gundega.
Par to, kādēļ vecāki nevar palikt kopā, Gundega bērnībā nedomāja, bet pieaugot gan saprata, kādēļ šīm attiecībām nebija lemts turpināties. "Es ļoti agri sapratu – tur nekad nebūtu. Viņi ir tik dažādi. Un forši, ka katrs to laicīgi saprata un nebojāja viens otram dzīvi. Es noteikti negribētu dzīvot tādā ģimenē, kurā nav mīlestības un kaisles, bet kopā palika tikai bērnu dēļ," stāsta Skudriņa.
Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.
"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.
Sarunu šovu "Zilonis studijā" no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play", kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs.
Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
