JRT jaunais aktieris Gerds Lapoška atklāti par bohēmu teātrī

23 gadus vecais Gerds Lapoška, kuru spēcīgās balss dēļ grūti sajaukt ar kādu citu, Jaunā Rīgas teātra aktieru sastāvā aizvada savu pirmo sezonu. To, ka viņš studēs Latvijas Kultūras akadēmijā, Gerds saprata jau pēc pirmās iestājeksāmenu kārtas, kurā viņš uzrādīja labāko rezultātu – no 100 punktiem viņam tika piešķirti 95. Bet iestājpārbaudījumu trešajā kārtā viņš Alvim Hermanim paziņoja – nezina, vai grib būt aktieris. "Godīgu atzinos, ka nācu stāties joka pēc," Gerds saka žurnālam "Ieva".

Gerda pirmā studiju izvēle bija režijas studijas Sanktpēterburgā. Taču uz studiju trešās kārtas iestājeksāmeniem Gerds neaizbrauca. "Sameloju, ka esmu jau iestājies augstskolā Rīgā, un steigā iesniedzu dokumentus studijām vairākās vietās – filologos, teologos –, lai kaut ko mācītos. Tās ir disciplīnas, kas man šķiet vērtīgas intelektuālajai attīstībai, un nekāda ļaunuma nebūtu, ja tiešām būtu tās izstudējis," stāsta aktieris.

Viņš neslēpj – uz Sanktpēterburgu viņš neaizbrauca, jo nobijās. "Astoņpadsmit gados braukt uz Krieviju… Turklāt tagad tikai būtu manu studiju beigšanas gads. Visu ārējo apstākļi ietekmē, domāju, studijas nepabeigtu un būtu jau sen atgriezies Latvijā. Viss notiek, kā tam jānotiek," tā Lapoška.

Taujāts, vai tagad jaunie aktieri pēc izrādes ballējas vai tomēr dodas mājās, Gerds stāsta: "Man ir draugi, ar kuriem esam iztrakojušies uz velna paraušanu. Negribu teikt, ka mums bija baigā bohēma, bet piedzīvojumos esam gājuši – pa kaktiem un jumtiem. Un tas rezultējies tā, ka mums ir kopīgas lauku mājas Zosēnos. Jautri man bijis ar tuvākajiem draugiem, kas tagad aizbraukuši mācīties. Bet tādai teātra bohēmai man vienkārši nav laika. Tiešām – nav!

Es jau arī nevaru baigi aizrauties ar dzīves svinēšanu, jo gribu nākamajā dienā labi justies, lai varētu labi strādāt. Man ir suns, daudz citu pienākumu, nedrīkstu aizpeldēt bohēmā."

To, ka īstas vaļas bohēmai nav, Lapoša apliecina, arī atzīstot, ka viņam ir daudz vēl citu atbildību. "Tāpēc jau tā bohēma arī ir reta, varbūt tad, kad ir pirmizrāde, bet tāpat vien – nē. Darbs ir darbs," teic Gerds.