Mūziķa Judža šķirtā sieva Rūta atklāti par bijušā vīra sānsoļiem un to, kādēļ ļāva atgriezties ģimenē

Pagājušā gada izskaņā savā "Facebook" profilā Rūta Gorkša publicēja ierakstu, ko pati vēlāk raksturoja kā nelielu atomsprādzienu. Rūta stāstīja par ļoti toksiskajām attiecībām savā un tobrīd grupas "Dzelzs vilks" bundzinieka Mārča Judža ģimenē. Par to plaši rakstīja arī mediji, un liela daļa sabiedrības sadalījās divās frontēs – vieni aizstāvēja Rūtu, otri nostājās Mārča pusē.
Tas, kas iezīmējās Rūtas ierakstā, bija – šajās attiecībās valdīja līdzatkarība. "Patiesībā vārds "līdzatkarība" man ir pieņemams, bet prātā nenogulsnējas. Es vairāk par to, kur noved attiecības, kad – es runāšu tikai par sevi – neapzinos sevi un nespēju situācijās rīkoties, spraust pietiekoši spēcīgas robežas, bumba veļas, un kur šīs attiecības nonāk.

Es domāju, ka manu izmisuma vēstuli, dienasgrāmatas ierakstu, kas bija publisks, var ņemt kā piemēru, līdz kam var aizvest nogulēšana, nepamanīšana, un teikšu uzreiz – esot tur iekšā un pat jaukās un ģimeniskās ainās, patiesībā tas nav ieraugāms. Es tikai tagad varu atskatīties – mūsu attiecību stāžs ir gana garš, tie ir apmēram 18 gadi –, un diezgan daudz kas ir tapis skaidrs," TV3 sarunu šovā "Zilonis studijā" stāsta Rūta.

Savā "Facebook" ierakstā viņa atklāja, ka attiecībās ar Mārci izjuta arī morālo vardarbību, kas "ir klusa un nepierādāma, bet tās radītais posts un sāpes – līdzvērtīgas smagai piekaušanai". Vaicāta, kā tieši tā izpaudās, Rūta saka: "Tās ir sekas kaut kam ilgstošam, divu cilvēku sadursmei domās, ikdienā, attiecībās, mijiedarbībā.

Tas, kur sākās morālā vardarbība, ir brīdis, kad šādas attiecības ir ilgstoši bijušas, un tad ir mirklis, kurā kādam ir "stop!" un sāk nospraust robežu. Un patiesībā tā ir kā vardarbība jau no manis, īstenībā, kad ilgstoši esmu ļāvusi kaut kā ar sevi rīkoties un pēkšņi pēc daudzpadsmit gadiem vairs tā nebūs. Tālāk sākas pretreakcija.

Morāla vardarbība ir vairāk otra cilvēka nepieņemšana – ka tagad būs pavisam citādi. Tā ir arī likumsakarīga."

Viņa laulības laikā Mārcim centusies skaidrot, cik morālā vardarbība patiesībā ir sāpīga. "Mēs runājām, bet, atceroties šīs sarunas, es pieļauju, ka arī es nemācēju pietiekoši labi, pareizi un efektīgi runāt.

Tas arī ir stāsts par to, ka es, visdrīzāk, pārāk maz apzinājos, kas vispār es esmu, es, iespējams, vispār sevi neredzēju – biju kaut kāda ēna. Un tad jau pretošanās ir tikai infantilas reakcijas uz kaut ko," stāsta Rūta.

Nevienam nebija noslēpums, ka Mārcis  bija neuzticīgs un pārkāpa laulību, taču Rūta ļāva viņam atgriezties ģimenē. Kāpēc? "Es domāju, ka šī man ir galvenā līdzatkarības tēma – sānsoļu "pieņemšana", manas bailes rīkoties, nespēja sevi redzēt ārpus ģimenes, šādas lietas pieļaujot. Ja runā par piedošanu, vai kaut ko tādu var piedot?

Ar šī brīža acīm es uzskatu, ka attiecības, kurās pieļauti sānsoļi, nav iespējams turpināt. Pats sānsolis kā tāds patiesībā notiek pēc tam, kad attiecības ir beigušās. Ja ir impulss vai gudrība tās veidot no sākuma, tas var izdoties, bet būtībā tas nebija mans gadījums. Mēs turpinājām turpat, kur beidzām," klāsta Rūta.

Runājot par to, cik lielā mērā Rūtas apsvērumi par laulības šķiršanu bija saistīti ar to, kā jūtas un ko redz viņas un Mārča bērni, Rūta saka:

"Man bija garš ceļš līdz tam, lai es saprastu, ka ne jau laulības garumā ir lielā jēga.

Man vajadzēja iziet cauri tai lielajai skolai un "atsisties" pret pašu dibena apakšu. Kaut gan vienmēr jau var būt vēl dziļāk.

Manā gadījumā bija ļoti būtiski bērniem parādīt, ka tas nav normāli un no tā jāiet ārā. Gribēju viņiem nodrošināt "siltumnīcas" dzīvi, kā jau visi vecāki, bet ir citādi.

Patiesībā laulības izjukšana ir kā nāve, un to tā arī uztveru. Es neesmu gatava tam atdot sevi pavisam."

Lielākoties līdzatkarība iet roku rokā ar situāciju noliegšanu, arī tad, ja tuvinieki redz, ka attiecības var labi nebeigties. Vai Rūtai bija draugi, kas brīdināja, ka jāpadomā par to, kas notiek laulībā? "Īstenībā brīdinājumi mirgoja, ļoti daudz, bet ne pietiekoši spēcīgi es ticēju sev un savām sajūtām. Atskatoties tie brīdinājumi bijuši kā ar āmuru pa pieri. Tagad spēju to novērtēt un ieraudzīt pavisam skaidri," stāsta Rūta.

Vaicāta, kas ir lielākais kaitējums, ko līdzatkarība attiecībās nodara, viņa teic: "Tās ir ļoti neveselīgas attiecības. Vēl ir skaidrs – ja sākumā ir kādā vājā izpausmē, tad ir simtprocentīgi, ka tas vilksies lielāks un lielāks, un, nebūs tā, ka tas kaut kur pazudīs un izgaisīs. Ja to ir iespējams ieraudzīt, noteikti nevajag ignorēt.

Es nesaku, ka ir pilnīgs strupceļš un attiecībām gals. Ja ir divi domājoši cilvēki, kas saprot problēmu, var runāt un ir emocionālā tuvība starp abiem, šo problēmu var risināt gudrākā gultnē, nevis vienam otru vainot. Tam noteikti ir iespējami rezultāti un izeja."

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Sarunu šovu "Zilonis studijā" no pirmdienas līdz ceturtdienai pulksten 17 skaties kanālā TV3 un pēc tam arī portālā "tv3.lv" un platformā "TV3Play", kur pieejams arī viss raidījuma arhīvs.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!