"Vairs nebiju tā pati." Ieva Brante par zaudējumu, pēc kura izira viņas otrā laulība

"Es domāju, ka vārds "draudzība" mūsdienās nav novērtēts. Mēs esam draugi. Mēs draudzējamies. Ja jūs nevarat viens otru mīlēt, jūs varat draudzēties," savas attiecības ar šķirto vīru Aivaru raksturo juriste Ieva Brante.

Lai šādas attiecības uzturētu, kā viņa uzskata, ir vairāki priekšnosacījumi. "Mūsu stāstā ar Aivaru, jā, mums nebija kopīgu bērnu, bet… Man nedaudz jāatkāpjas atpakaļ. Tā varbūt būs skumja tēma, bet tā jau ir vairākas reizes izrunāta un pieņemta. Mēs ģimenē negaidīti zaudējām mazbērnu. Tas bija trieciens visai mūsu ģimenei. Gan Aivaram, gan man un, protams, arī mūsu meitai. Saku "mūsu", jo, kad es sāku dzīvot kopā ar Aivaru, meita gāja skolā. Viņš bioloģiski nav tētis, bet mēs esam viņas vecāki.

Mēs katrs šo sāpi pārdzīvojam pa savam, un mēs katrs aizgājām savu ceļu. Mēs mīlam to laiku, ko pavadījām kopā. Mēs cienām to laiku, ko pavadījām kopā. Mēs neko sliktu viens otram neesam izdarījuši. Ja arī esam izdarījuši, tad tā ir bijusi lieliska pieredze. Un mēs varam veselīgi skatīties uz pagātni un pieņemt tagadni," stāsta Ieva.

Viņa uzskata, ka pienāk brīdis, kad vienkārši jāsaprot, ka laiks katram doties uz savu pusi. "Es sapratu, ka pēc zaudējuma es vairs neesmu tā pati. Sapratu, ka vairs ne," iemeslu šķirties no Aivara skaidro Ieva. "Mums bija ļoti godīga saruna, ko mēs ļoti cieņpilni noturējām."

Lēmums šķirt laulību nenāca vienā dienā. "Tas ir augšanas process. Pēc mazbērna aiziešanas es ļoti sajutu, ka esmu kļuvusi pavisam cita. Sapratu, ka es vairs neesmu tā, kas bija pirms. Tas notikums mani mainīja. Es sapratu, ka nē, ka man ir jāiet pašai savs ceļš. Viss, ko es jutu, bija milzīga pateicība par laiku, ko mēs bijām pavadījuši kopā. Milzīga pateicība – tā līdz kaulam."

Ieva atzīst, ka šķiršanās bija ļoti sāpīga. "Mēs daudz raudājām. Katrs raudāja, protams, par kaut ko kopīgu un par kaut ko atšķirīgu. Bet tās bija tīras un pateicības pilnas asaras."

Kā uzskata Ieva, pārim šķiroties, būtiska ir savstarpēja cieņa. "

Tad, kad jūs turat cieņu godā, cieņa neļauj mīlestībai izvārtīties dubļos.

Jūs nenokrītat uz tā pakāpiena, kur jūs sākat mētāties ar dubļiem, aizvainot un pārmest viens otram. Jūs uzņematies atbildību."

Ievas vīrs Māris ir iepazinies ar viņas iepriekšējo vīru Aivaru. Abi bieži dodas pie Aivara uz laukiem, palīdz viņam lauku darbos.

Lai arī dažkārt par bijušajiem dzīvesbiedriem tiek runāts ne visai glaimojoši, Ieva uzskata – neviens nav jāpazemo, lai pats justos stabils, drošs un mīlēts. "Man nav jāpazemo kāds cits, lai es justos liela. Līdz ar to Māris absolūti veselīgi uztver to, ka tas ir Aivars, nevis "vīrs Aivars". Un viņš ir vīrs, mans mīļotais, kuram es gatavoju brokastis un masēju kājas."

Ar pirmo vīru Ieva uzsāka kopdzīvi 16 gadu vecumā, un jau pēc gada pārim pieteicās meita. Šī laulība ilga deviņus gadus.

Otrreiz viņa laulībā stājās 2007. gadā un apgalvoja, ka vīru Aivaru izlūgusies visumam, taču arī šī savienība pirms vairākiem gadiem izjuka.

Pilnais raidījums:

Ja arī tev ir pieredze vai pārdomas par sarunu šovā runāto, aicinām dalīties ar savu viedokli šā raksta komentāros. Raidījuma mērķis ir vairot toleranci un izpratni sabiedrībā.

"tv3.lv" aicina būt iecietīgiem un empātiskiem kā reālajā, tā digitālajā vidē, rakstot komentārus. Atgādinām, ka arī komentāros pausto viedokli un tā rakstītājus regulē normatīvie akti.

Piesaki savu "ziloni" – tēmu, par kuru vēlētos dzirdēt kādā no 8. sezonas raidījumiem!

Projektu " Zilonis studijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Zilonis studijā" saturu atbild SIA All Media Latvia. #SIF_MAF2025