Brīvprātīgā kalpotāja par 23 gadiem cietumā: Augstprātīgi iedomāties, ka tas otrs ir lielāks noziedznieks nekā es

23 kalpošanas gadus Daina sauc par savas dzīves universitāti. "Esmu iemācījusies to, ka katrs cilvēks ir īpašs, ka katrā ir daudz laba, to jāprot un jāvēlas saskatīt. Neviens nav tik slikts, lai nevarētu kļūt labāks. Mēs nevienu nevaram pārveidot, nevaram dzīvot viņa vietā, nevaram ielikt citos, labākos apstākļos. Mēs varam vienīgi piespiest plecu un palīdzēt viņam dzīvot viņa dzīvi."

Šobrīd lielākā daļa cilvēku, kas nonāk cietumā, cieš no atkarībām, kas saistās ar krāpšanu, zagšanu, laupīšanu, smagiem miesas bojājumiem un slepkavībām. Tomēr neatkarīgi no nozieguma smaguma, Dainai ir vienāda attieksme pret visām notiesātajām. "Samērā augstprātīgi ir iedomāties, ka tas otrs ir lielāks noziedznieks nekā es. Pārsvarā visi noziegumus izdara vairāk vai mazāk neapzināti. Ne jau tīšām kāds slepkavo bērnus.

Visi tie gadījumi ir nelaimes gadījumi, neadekvātas rīcības sekas. Tā nu tas ir, ka cilvēki, arī šīs notiesātās, bērnu slepkavību uzskata lielāku nekā cita veida noziegumu. Tajā pašā laikā daudzas gan brīvībā esošās un arī šīs notiesātās sievietes ir izdarījušas abortus, kas ir vistiešākā bērna slepkavība, pietam – tīša, apzināta, ar nolūku."

Daina notiesātajām sievietēm sniedz atbalstu, reizē arī drauga plecu un pat mātes mīlestību, tomēr, taujāta par balvu nominācijā "Cilvēks", ir pieticīga. "Nezinu gan, vai ar "Latvijas lepnuma balvas" saņemšanu daudz kas ir mainījies. Ja nu vienīgi tas, ka jādomā par to, lai arī uz priekšu esmu šī titula cienīga. Nosaukums šķiet man par lielu, bet mierina tas, ka tajā ir iekļauti visi tie, ar kuriem kopā darbojos – darba un brīvprātīgie kolēģi."

Daina dzimusi pagājušā gadsimta vidū, tāpēc bērnība bijusi grūta, taču, neskatoties uz apstākļiem, Daina sevi raksturo kā priecīgu un optimistisku bērnu. "Biju sabiedriski aktīva, ar interesi uz visu un visiem. Mācījos Stendes pamatskolā, Talsu vidusskolā, atnācu uz Rīgu studēt. Nemācēju mācīties, bet ļoti to vēlējos. Tā pabeidzu Teātra fakultāti Latvijas valsts konservatorijā, Romas augstāko reliģijas zinātņu institūtu un LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē maģistrantūru." Tikai 57 gadu vecumā Daina pārtraukusi savas studiju gaitas, jo praktiskie darbi paņēmuši visu brīvo laiku.

Brīvprātīgā kalpotāja ikdienā palīdz cietuma resocializācijas daļai līdzekļu piesaistīšanā, dažādu sabiedrības integrācijas projektu organizēšanā ar psiholoģiska, pedagoģiska, intelektuāli izglītojoša rakstura aktivitātēm.

Daina Strelēvica

Brīvprātīgā

"Man patīk tas, ka vēl varu būt noderīga, ka varu iet tur, kur mani gaida, ka saņemu prieku un mīlestību. Man patīk veidot attiecības, tās uzturēt, ar lielu gandarījumu atjaunot, ja tās gadās iebojāt. Labprāt pavadu laiku kopā ar vienkāršiem ļaudīm, kāda esmu arī es pati." Interesanti, ka kontaktus ar ieslodzītajām Daina uztur arī pēc viņu ieslodzījuma termiņa beigām: "Kontaktēju gan tiekoties, gan pa telefonu, gan internetā ar daudzām, ap 20 vismaz."

Lai rehabilitētos no noziegumu pasaules, visas Iļģuciema sieviešu cietuma ieslodzītās ir iesaistītas darbā, mācību programmās, sabiedriskajā darbā, bet brīvajā laikā raksta mājniekiem vēstules, lasa, skatās TV, darina rokdarbus. Daina daudzas notiesātās ir iesaistījusi labdarības zeķu adīšanā trūcīgajām ģimenēm, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dzemdību nodaļai, kā arī cietumu apmeklējošiem ārvalstu, pašu valsts organizāciju, vieskoncertu, un cita veida pasākumu viesiem.

"Ir gan aktīvākas sievietes, gan tādas, kuras jāmudina, jāieinteresē. Mani labi ieredz, tāpēc arī pa lielākai daļai ir atsaucīgas aicinājumiem iesaistīties manis organizētajos projektos un pasākumos. Protams, ka ir sievietes, kuras vairs nemainīs savu dzīves veidu gan tāpēc, ka atgriezīsies tajos pašos apstākļos, gan arī tāpēc, ka kaut ko mainīt prasa pārdabiskas pūles, kam viņām nepietiek spēka. Nav tik vienkārši to izdarīt mūsu valsts sociāli politiskajā realitātē. Tomēr daudzas izmaina savas dzīves kvalitāti – tās, kurām palīdz ģimenes locekļi gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs, kur ģimene jau iedzīvojusies. 10-20% gadījumu manas "klientes" izglābjas un dzīvo cilvēka cienīgu dzīvi."

"Latvijas lepnums 2013" – nominācija "Cilvēks"

Ārpus cietuma Daina turpina sadarbību ar savu pēdējo darba vietu – Latvijas Leļļu teātri. Raksta dziesmu tekstus lugām, dramatizējumus, tulkojumus. Iznāk arī pa kādai grāmatai – apgāds "Jumava" pirms gada izdevis Dainas cietuma kalpošanas dienasgrāmatu ar maģistra darba fragmentiem "Ja tevi mīl un gaida". Tikko uz Latvijas simtgadi iznācis arī mazs dzejas krājums Svēto Rakstu kontekstā "Lai varētu es mājup doties". Tomēr dzīvē vienmēr viss nav gājis tik gludi. Daina savulaik cietusi no dažāda veida atkarībām: "Mani izglāba apstāklis, ka kļuvu ticīga. Tikai pilnīga paļāvība uz Dievu, griba būt Viņam patīkamai. Dieva žēlastībā radās spēki atteikties no liela ļaunuma un "netīrības". Tas glāba arī manu dzīvību."

Sarunās ar sievietēm Daina nekautrējas atklāt savu pagātni. "Tas noder kā piemērs tam, ka viņas var mainīt sevi, tāpat, kā man tas izdevās."