Latvijas lepnuma balvas ieguvēja dzīvo savu bērnu dēļ

Kad bērnu mamma nepilnu 33 gadu vecumā pēc cīņas ar ļoti smagu slimību šķīrās no dzīves, vecākajai meitai Līgai bija 13, bet Jāzepam – tikai gads. "Tas bija viņas novēlējums, lai tie bērni paliktu pie manis. Varēja arī nenovēlēt, viņi tik un tā te dzīvotu!" atceras Savina. Viņa atceras, ka kaimiņi esot brīnījušies, kā viņas vecumā tāda nasta. Varēja jau mātes vecākiem atstāt. "Bērni nav dalāmais priekšmets!"

Kaut arī iztikšana, apgādājot lielo saimi, bija trūcīga, Savinas sirds bija atvērta pieņemt vēl divus bērnus. Natālija un Alberts piedzima Savinas dēla Antona jaunajā ģimenē, bet bērnu māte ģimeni pameta un bērnus atstāja. Kad Antons nomira, ar savu gādīgumu, mīlestību un pajumti atkal bija gatava dalīties vecmāmiņa Savina.

Lai tālajā Latgales sādžā uzturētu un izskolotu bērnus, viņa uztur lielu saimniecību – 26 govis, zirgus, aitas… Pirms vairākiem gadiem ar bērniem tika iestādītas ābeles, bumbieres un upeņkrūmus. Tas tāpēc, lai brīdī, kad viņas vairs nebūs uz šīs zemes, bērni paši varētu nodrošināt sev iztiku.

Lai arī dzīvi viņu nav lutinājusi – vienai jātiek galā ar 8 bērnu audzināšanu un saimniecības uzturēšanu, vecmāmiņa saka, ka viņa ir laimīga, jo ir izdevies bērnus izskolot, iemācīt viņiem darba tikumu un ļaut uzaugt vienā ģimenē. Viņa savos vairāk kā 80 gdos turpina strādāt un nesavtīgi dalīties ar mīlestību, nešķirojot, kuri ir tuvie un kuri – svešie! Un pats galvenais, ko Savina saviem bērniem ir iemācījusies – pat tad, kad dzīvē ir jāpiedzīvo grūtības un pārbaudījumus, padoties nedrīkst nekad!