"Latvijas Lepnums" Iveta Parravani – cīnās par atbalstu tiem, kas saskārušies ar mentālās veselības problēmām

No saviem līdzekļiem viņa organizēja Latvijā pirmo bērnu mentālās veselības nedēļu "Runā ar mani", kuras tiešsaistes lekcijas tika skatītas vairāk nekā 100 000 reizes. Iveta 2013. gadā Latvijā ir nodibinājusi organizāciju "Debesmanna", lai palīdzētu sabiedrībai atpazīt, ka pirms un pēc dzemdību depresija ir mentāla, bet ārstējama slimība.  Jau desmit gadus Iveta ir blakus mammām, tētiem, ģimenēm, lai palīdzētu pārvarēt emocionālus traucējumus, ar kuriem ģimenes sastopas pirms un pēc mazuļa piedzimšanas. Top dažādi izglītojoši pasākumi, bezmaksas atbalsta grupas. Organizācija arvien vairāk apmaksā terapiju jaunajiem vecākiem, kuri to nevar atļauties.

Taujāta, kā jūtas, saņemot balvu, viņa saka – joprojām nespēj noticēt, šķiet, ka balvu vairāk pelnījis kāds cits, jo, viņasprāt, ir daudzi citi cilvēki, kuri paveikuši vairāk. Iveta pieticīgi raugās uz līdzcilvēkiem sniegto atbalstu, norādot, ka vien parunājas, sarīko kampaņas, ir cilvēki, kas viņas aktivitātes atbalsta, uzticas un palīdz to darīt. Viņa cenšas sniegt tik atbalsta līdzcilvēkiem, cik ir viņas spēkos.

Iveta Parravani, balvas ieguvēja "Latvijas Lepnuma" nominācijā "Cilvēks cilvēkam"

"Tā sajūta, ka man gribas dot, man ir jau ļoti ilgi. Tie ir vismaz 11 gadi. Tā ir manis pašas piedzīvotā pieredze, piedzīvojot depresiju. Tad, kad es sāku savu ceļu uz atveseļošanos, es apzinājos, cik tas ceļš patiesībā var būt vientuļš. Man gribējās kādam būt atbalstam, tam, kurš var dot vairāk. Tā sajūta ir, ka neesi viens. Tad, kad tu esi tajā bedrē, tā sajūta, ka es esmu viena, ir ļoti, ļoti smacējoša. Un man ļoti, ļoti gribējās būt blakus vismaz vienam cilvēkam. Tas bija mans mērķis, ja es varu palīdzēt vismaz vienai mammai, tad tas ir daudz."

Mentālo veselības problēmu laikā cilvēks piedzīvo ļoti daudz sajūtu – bailes, sajūtu, ka netiec galā, ka neesi saprasts. Bailes no nosodījuma, bailes no apkārtējiem jautājumiem, citu neizpratnes par problēmas būtību, komentāriem: "Ko tu sūdzies? Citiem ir vēl grūtāk!" viņa stāsta. Pēc dzemdību depresiju pavada vientulības sajūta, ka, esot mājās ar mazuli, sievietei ir jāpriecājas, jābūt laimes pārņemtai, tai pat laikā, skatoties uz mazuli, iekšā ir nogurums un tukšums. Bezspēcības sajūta. Tās ir izjūtas, ar ko mammas lielākoties vēršas pie Ivetas un biedrības "Debesmanna".

Biedrība ir sniegusi emocionālu un praktisku atbalstu vairākiem tūkstošiem cilvēku un palīdz cīnīties ar to, ko Iveta pati dēvē par depresijas tumsu. Piemēri no dzīves esot visdažādākie. Piemēram, Ivetai bērniņš piedzima janvārī, kad ir gada tumšais laiks, kas jau tā nomāc. Pārņēma negatīvās domas, viņa gulēja un izjuta tukšumu. Vienu brīdi pat šķita, ka visiem, tajā skaitā viņas jaundzimušajam dēlam, būs labāk bez Ivetas. Negribējās tuvoties dēlam, jo Iveta apzinājās, ja sāpēs viņai, to pašu caur māti jutīs arī mazulis. Viņa stāsta – pārņem smacējoša sajūta, ka nespēj un negribi virzīties tālāk.

Iveta intervijā "Skaties.lv" atzīst, ka pati vērsusies pēc palīdzības diezgan novēloti – dēlam bijuši gandrīz 11 mēneši, kad viņa aizgājusi pie ārsta un pateikusi, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā. Tāpēc viņa vēlas iedrošināt citus cilvēkus, kuri piedzīvo līdzīgas problēmas, negaidīt, kamēr ir tik slikti, ka viss brūk un jūk. "Tas ir tas, ko man gribas iedrošināt, – negaidīt, kad paliek vēl sliktāk. Vienmēr šķiet, ka tas jau pāries, kaut kā atrisināsies pats no sevis, un tad tev no malas kāds pasak: " saņemies, tu to vari!", taču pats no sevis neatrisinās," saka Iveta, mudinot meklēt speciālista palīdzību jau savalaicīgi, ja problēma pastāv pāris nedēļas vai jau mēnesi. Arī viņai ļoti būtu gribējies, lai viņa to būtu izdarījusi daudz ātrāk.

Tagad, 15 gadus vēlāk, Iveta ir pavisam cita un var skaļi teikt, ka ir dzīve pēc depresijas. Ir ļoti svarīgi nepadoties. Tāpat Iveta organizē psihologu, bērnu un jauniešu speciālistu bezmaksas lekcijas Latvijā un Londonā. Padarītais, tās ir emocijas, ko nevar atņemt neviens.

Ceremonijā Ivetai balvu pasniedza aktrise Madara Melne-Tomsone, kura neslēpa – kad uzzinājusi par iespēju pasniegt "Latvijas Lepnuma" balvu, bijusi ārkārtīgi saviļņota, jo pati piedzīvojusi pēc dzemdību depresiju, un Iveta viņai ir palīdzējusi.

Madara Melne-Tomsone, aktrise

"Iveta, Tu esi "Latvijas Lepnums", paldies, ka Tu esi. Man nācās piedzīvot pēc dzemdību depresiju, tāpēc es ļoti labi saprotu, kam Tu gāji cauri. Toreiz likās, ka prieks ir zudis uz mūžiem, ka saule vairs nekad nespīdēs tik spoži kā agrāk, bet Tu uzvarēji, un Tev pietika drosmes runāt par to runāt skaļi. Nav tā, ka nekas īpašs – parunāji, jo kādam citam, kurš jutās slikti, kurš bija depresijas bedrē, Tu tādā veidā devi savu palīdzīgo roku. Es tiešām Tevi apbrīnoju, Iveta, jo Tu esi drosmīga un uzņēmīga, Tu ne tikai runāji par šo lietu un ne tikai dalījies savā pieredzē, bet arī izveidoji biedrību, kura reāli palīdz cilvēkiem, kas ir nonākuši depresijas laukos. Un Tu to dari no tīras sirds, bez maksas un absolūti brīvprātīgi. Tas ir ļoti, ļoti daudz. Pieredze, zināšanas, ko sniedz, runājot par šo problēmu, ir ārkārtīgi nozīmīga. Tu es tas klusais varonis, kurš palīdz, sadzird problēmu, ir blakus, patur roku un vai vienkārši paklusē kopā ar Tevi, kad liekas, ka pasaulē vairs nav krāsu. Tu esi "Latvijas Lepnums", Iveta, es Tevi apsveicu.