"Latvijas Lepnums 22" balvu nominācijā "Iedvesmotājs" saņēmusi Linda Bumbiere, kura par spīti redzes un kustību traucējumiem dzīvo aktīvu un optimisma piepildītu dzīvi, kā arī līdzīgas iespējas sniedz citiem.
Linda izstrāvo jaunas idejas, vada projektus un ir teicams līderis jauniešu organizācijā. Aktīvi sporto un kā brīvprātīgā darbojas Latvijas Neredzīgo biedrībā. Viņas pozitīvisms spēj iedvesmot un aizraut citus.
Viņas ģimene lepojas ar to, ka Lindas optimisms un dzīvesprieks spēj iedvesmot apkārtējos. Viņas vadībā realizēti dažādi projekti – iegādāts neredzīgo tenisa galds, adāmmašīna, rīkotas meistarklases gan Balvu novadā, gan Rīgā. Viņas entuziasms spēs aizraut un iedvesmot ikvienu, kā arī realizētās ieceres kalpo par tā pierādījumu.
Linda, līdzīgi kā arī citi "Latvija Lepnuma" apbalvojuma saņēmēji, ir dalītās jūtās – no vienas puses izjūt dziļu pateicību tiem līdzcilvēkiem, kas viņu novērtē un nominējuši, bet no otras tas nešķiet pelnīti, jo savā skatījumā dara kaut ko pavisam vienkāršu. "Liekas, ka "’Latvijas Lepnums’’ tomēr ir kaut kas ļoti nozīmīgs, bet es taču neko tādu nedaru," smejot teic Linda.
Viņa piekrīt, ka ar citiem pavisam noteikti lepoties ir vieglāk nekā pašai ar sevi, jo tomēr ikdienā savus darbus vērtē kritiski. "Pašam pret sevi tomēr ir tā mazā paškritika, ka varēja labāk, varēja kaut ko vairāk u. tml. Šķiet, ka tas nav nekas nozīmīgs. Tas vienkārši ir tas, ko es daru. Tas vienkārši ir kaut kas vajadzīgs nevis ārkārtējs," sakās Linda.
Viens no sievietes nominētājiem ir viņas vīrs Indulis, kurš arī pieteikuma vēstulē min – Linda šādam novērtējumam līdz galam nepiekrīt. Balvas ieguvēja arī neslēpj, ka, uzzinot par dzīvesbiedra iesūtīto nomināciju, sākotnēji bijusi pat mazliet dusmīga, bet nu jau ar to ir mierā.
Indulis gan atkārtoti piebilst – Lindai vajadzētu prast ar sevi lepoties, tāpēc vismaz ir līdzcilvēki, kuri lepnumus pamana un vēlas tiem pateikt paldies. Un ikdienā šo paldies nebūt neiztrūkst. "Darbojos Latvijas Neredzīgo biedrībā un vadu nodarbības, kur jaunieši man saka: "Paldies, ka vadi nodarbības! Šis bija ļoti forši. Paldies, ka mūs aizvedi kaut kur!" Tas arī silda sirdi un palīdz saprast – ir vērts kaut ko darīt un tas kādam ir vajadzīgs. Protams, ir brīži, kad atgriezeniskās saites nav. Tad nereti rodas sajūta – kāpēc vispār kaut kas ir jādara? Varbūt nedarīt neko? Taču tie ir īsi brīži. Ja kaut tikai viens cilvēks pasaka "paldies", tas jau uzreiz nozīmē, ka esi uz pareizā ceļa un ir vērts darīt. Tas nav par velti," stāsta Linda.
Sieviete atklāj – ne vienmēr gan uzreiz citus izdodas pārliecināt, ka viņas ieceres būs realizējamas. Tā, piemēram, bijis ar mašīnadīšanas apmācību. "Sākumā mani vispār negribēja skolā ņemt, un man bija jāpierāda, ka es to varu izdarīt. Bet laikam jau tā ir visur – kamēr tu sevi nepierādi, ir grūti, bet, kad sevi esi pierādījis, seko arī novērtējums," norāda Linda.
Neapšaubāmi, ar savu piemēru un neatlaidību viņa iedvesmo citus, tādēļ arī saņēmusi balvu nominācijā "Iedvesmotājs". Bet kas iedvesmo viņu pašu? Uz šo jautājumu atbildi atrast nav nemaz tik viegli, bet tie varētu būt dažādi rakstnieki, piemēram, Viktors Frankls. "Viņš rakstīja par psiholoģiju un izveidojis logoterapiju. Arī sarakstījis grāmatu par pieredzi koncentrācijas nometnē, par to, kā viņš tolaik atradis spēku izdzīvo un būt par cilvēku. Lasot viņa grāmatas, rodas sajūta – viņš ir cilvēks, no kura varētu mācīties," stāsta Linda.
Savukārt viņai pašai rast spēkus un arī drusku iedvesmas palīdz jau pieminētie ikdienišķie, mazie "paldies". "Tie laikam būs tie paši apkārtējie cilvēki, mazie "paldies". Ir brīži, kad nogurstu. Tad varbūt paņemu kādu pauzīti, bet man ātri vien apnīk sēdēt mājās un neko nedarīt, tāpēc meklēju ko jaunu, ko padarīt. Uzreiz arī piedomāju, kam tas varētu interesēt, patikt un būt noderīgs," teic Linda.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
