"Latvijas Lepnums 23" balvu nominācijā "Iedvesmotājs" saņēmis Fricis Gustavs Alliks no Rīgas – jaunietis, kurš uzskata – pārdzīvot nav jēgas un ja kaut ko ļoti vēlas, nekas nav par grūtu.
Fricim ir bērnu cerebrālā trieka jeb bojājums smadzenēs, kā rezultātā skartas visas četras ekstremitātes un ietekmēts viss ķermenis. Jaunietim ir grūtības koordinēt kustības un viņam ir spasticitāte muskuļos. Ar šādu diagnozi visu dzīvi būs jāstrādā pie sevis uzturēšanas formā un tā, lai novērstu fiziskā stāvokļa pasliktināšanos, stāsta fizioterapeite. Vienlaikus Fricis ir arī paraugpacients, viņa piebilst. Jaunietis visu ļoti labi paveic, nerunā pretī, klausa un kārtīgi strādā. Viņš pats spēj pārvietoties un sevi aprūpēt, kas ir ļoti būtiski.
Fricis spriež, ja dzīvē vēlas kaut ko sasniegt un nākotnē būt neatkarīgs un patstāvīgs, tad viņam ir nepieciešama augstākā izglītība. 21 gadu vecais Fricis, neskatoties uz smagiem attīstības traucējumiem, ir sekmīgi ieguvis vidējo izglītību un šobrīd studē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, apgūstot ģeoinformātiku, kļūstot par vienu no pirmajiem, kas uzsācis šo programmu. Fricim ir augsti panākumi ratiņtenisā – viņam izdevies piedalīties starptautiskos turnīros un iekļūt "ITF quad" pasaules rangā. Fricis interesējas arī par citiem sporta veidiem, daudz lasa, kopā ar mammu piedalās skriešanas maratonos, virtuālajās orientēšanās sacensībās un daudz ceļo. Piedalījies arī "Discover EU" projektā un ieguvis biļetes Eiropas apceļošanai. Fricim visu izdevies sasniegt ar savu mērķtiecību, gribasspēku un spītību, kļūstot par iedvesmojošu piemēru citiem.
"Fricis ir ļoti gaišs, atvērts cilvēks, pat jāsaka – citu tik labu nevienu nepazīstu," nosaka Friča mamma Ineta. Fricis pats par sevi stāsta, ka ir neatlaidīgs, centīgs un mēģina iedvesmot, gan mācībās, gan sadzīvē, gan sportā izdarīt visu tik labi, cik viņam sanāk. Viņu pašu iedvesmo sports, apkārt esošie cilvēki ar līdzīgu pieredzi kā viņam, kā arī līdzcilvēki un ģimene.
Tiem, kas ir līdzīgā situācijā kā pats, jaunietis iesaka sākt darīt ar mazumiņu, iziet laukā no mājas un piedalīties jebkādās sevi interesējošās aktivitātēs. Mēģināt atrast savu sirdslietu, aktivitātes, kas patīk un aizrauj. "Ja nemeklēsi, tad jau neuzzināsi, kas tev patīk. Ja nepamēģināsi, nesapratīsi, vai tas ir tas īstais vaļasprieks," iedrošina "Latvijas Lepnums 23" balvas nominācijā "Iedvesmotājs" saņēmējs.
Patlaban Fricim rit trešais gads ģeoinformātikā ar ģeoinformātikas inženiera kvalifikāciju, notiek lekcijas un paralēli izaicinājums ir prakse. Viņam patīk iziet praksi, jo tajā var labāk apjaust ikdienas darba dzīvi un to, kā studijās apgūto pielietot reālajā dzīvē. Tāpat mācības un prakse sniedz iespēju labāk izvēlēties savu profesionālo ceļu pēc studiju beigām. Šobrīd ir praksē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta struktūrvienībā.
Mācību vietā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu ēkā infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir ērti pielāgota, uz jautājumu par infrastruktūras nodrošinājumu cilvēkiem ar kustību traucējumiem Latvijā stāsta Fricis. Ēka esot jauna un tajā ir viss nepieciešamais, lai varētu ērti studēt, auditorijas un pārējās telpas ir ērti pieejamas. Arī citās mūsdienās būvētās ēkās sāk ieviest šos risinājumus, līdzīgi būtu nepieciešami arī vecākās celtnēs, paturot prātā, ka ir cilvēki, kuriem vecuma vai kustību traucējumu dēļ ir grūtāk pārvietoties un infrastruktūra jāpielāgo.
Uz "tv3.lv" jautājumu, kā sāka studēt ģeoinformātiku, nominācijas ieguvējs neslēpj, ka skolas laikā viņam patika un padevās ģeogrāfija, kā arī ar to saistītās lietas – kartes, jaunu kontinentu, valstu un iedzīvotāju izzināšana. Ņemot vērā, ka tā ir diezgan jauna nozare, ģeoinformātika joprojām attīstās, virzās uz priekšu un Fricis ir apņēmības pilns turpināt attīstīt attiecīgo jomu.
Ineta paskaidro, ja agrāk daudz veica manuāli ar rokām, piemēram, veidoja metroloģijas kartes, tad patlaban daudz ko paveikt izdarīt ar datorprogrammu palīdzību. "Viņiem ir sadarbība ar datorikas fakultāti, vienu semestri bija tā, otrā ir ģeogrāfija, satelītu zinātnes. Viņi ir pirmie, kuriem šo programmu pasniedz, daudz kas vēl ir izstrādes procesā, tiek pielāgots studentiem," stāsta mamma, neslēpjot, ka Fricim vēl atlicis pusotrs gads ko studēt, viņš uzsācis arī praksi, bet šā gada janvārī ir gaidāma sesija.
Paralēli Fricis apmeklē fizioterapijas nodarbības, trenējas ratiņtenisā – priekšā kārtējās sacensības, kurās viņš pārstāvēs Latviju. Mamma Ineta neslēpj, ka Friča vecāki visu laiku meklēja kādu sporta veidu, ar kuru Fricis varētu nodarboties. Kad skolā ieradās paraolimpieši, riteņtenisisti Fricim iepatikās. "Tas viss no mana viedokļa izskatījās pilnīgi bezcerīgi, jo, paņemot bumbiņu rokās, tas viss neturas, rakete nokrīt. Bumbiņas ir jālasa 100 reizes stundā, viņi paši to nevar, bet viņi neatlaižas. Viņš izbauda to, ka viņš ir šajā spēlē uz laukuma un viņš spēlē," saka viņa.
Pats viņš intervijā "tv3.lv" stāsta, ka par sportu sācis interesēties jau kopš mazām dienām, skatoties sporta pārraides un piedaloties "Nordea" maratonos, bet vēlāk skolas laikā piedalījies arī "Sporta dienās" un dažādās citās ar sportu saistītās aktivitātēs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Fricis Gustavs Alliks
"Latvijas Lepnums 23" balvas nominācijā "Iedvesmotājs" saņēmējs
"Man vienmēr ir paticis sports, esmu sekojos līdzi sporta notikumiem – gan olimpiādēm, gan hokejam, basketboLam, gan futbolam," stāsta Fricis. Piektdienās apmeklēs peldēšanas nodarbības, dodas arī uz vispārēji fiziskās sagatavotības treniņiem. Tāpat Fricis seko līdzi arī sporta jaunumiem. Fricis stāsta – ja neizdodas, viņš mēģina atkārtoti, kamēr izdodas. Fricis zina – viņa veselība, patstāvīgā dzīve un karjera ir tikai viņa paša rokās. Kā pats saka: "Uz to arī iet, tāds ir viņa ceļš."
Pirms gada Fricis izgāja starptautisko klasifikāciju un šobrīd "ITF quad" ratiņtenisā viņš starptautiskajā reitingā no 130 sportistiem viņš ir 91. Tik gaiši cilvēki, kādi mums ir ratiņtenisā, tā kā tāda izlase, viņi ir gaiši, cīnītāji, neatlaidīgi un ieliks kloķi visiem tiem, kas tenisu spēlē, stāvot kājās.
Uz "tv3.lv" jautājumu, kur rod enerģiju un dzīves sparu tik intensīvām ikdienas norisēm, Fricis atbild: "Darot tās lietas. To visu, ko es daru, sportoju, mācos, tas viss paņem lielu enerģiju, bet arī dod atpakaļ pozitīvās emocijas un gandarījumu par paveikto," viņš atklāj.
Balvu "Latvijas Lepnums 23" nominācijā "Iedvesmotājs" Fricim Gustavam Allikam pasniedza Latvijas tenisiste Jeļena Ostapenko, kura sacīja – arī viņai vienmēr sportā neiet kā gribētos, bet, redzot Friča grūtības, tie visi ir sīkumi. Latvijai ir jābūt lepnai par tādiem cilvēkiem! Tu esi liels malacis, Tev viss sanāks un mēs ar Tevi ļoti lepojamies," pasniedzot balvu, sacīja sportiste.
Latvijas Republikas proklamēšanas dienā apņēmīgais jaunietis cilvēkiem Latvijā novēl mīlēt savu valsti un līdzcilvēkus, darīt labus darbus, kā arī uzturēt gaišumu sevī. Tāpat allaž palūkoties apkārt un palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams.
Svinīgajā godināšanas ceremonijā “Latvijas Lepnums” ik gadu tiek apbalvoti līdzcilvēki, kuri ar savu darbu un pašaizliedzību padara Latviju labāku, veicinot pozitīvas pārmaiņas, vairojot iejūtību, iekļaušanu, uzlabojot cilvēku savstarpējās attiecības un sabiedrības domu. Svinīgā godināšanas ceremonija ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem, kuri ir tepat starp mums. Laureātiem apbalvojumu pasniedz gan Latvijā atpazīstamas personības, gan arī balvu saņēmējiem svarīgi cilvēki, ar ko krustojušies dzīves ceļi.
