Kad cilvēks un daba runā vienā valodā – atskats uz "Pasaules talku 2025"
Pēc "Pasaules talkai 2025", kas norisinājās visā Latvijā 20. septembrī ar devīzi "Svinam dabu", radio "Star FM" otrdien pulksten 11.05 "Otrajā cēlienā" rubrikā "Ideju talka" kopā ar Māri Grigali, Lielās talkas pārstāvi Kristīnu Sprūdžu un Lielās talkas sadarbības partneri, Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētāju, diriģentu Intu Teterovski atskatījās, kā tika aizvadīta "Pasaules talka 2025".
Jau kopš 2018. gada Latvijā Lielā talka ir ne tikai pavasarī, bet arī rudenī, kad Latvijā notiek "Pasaules talka", kuras laikā Latvija savu īpašo pienesumu arī pasaules mērogā dod ar Laimes koku stādīšanu.
"Laimes koku mēs varam iestādīt savā dārzā vai mežā, bet jau mērķtiecīgi Laimes koku parki top Latvijas pašvaldībās. Šogad tapa divi – Zilānos pie Jēkabpils un otrs Rēzeknē. Šobrīd Latvijā oficiāli ir deviņi Laimes koku parki."
"Pasaules talkā" ir aizvadīti septiņi gadi, kad tika iestādīts pirmais Laimes koku parks Valdemārpilī, kas ir jau diezgan grezns.
"Pasaules talka" un Laimes koku stādīšana akcija var teikt, ka ir tikai pamazām iesilusi. Cilvēkiem talku tradīcija vairāk asociējas ar pavasari. Arī rudenī aicinām doties dabā pastaigāties un veltīt kāda koka stādījumu Latvijai. Jo galu galā, šodien stādīts koks var kļūt par nākotnes dižkoku. Jūtam, ka cilvēki ir sapratuši, ko mēs ar šo domājam, kāda ir Laimes koku parku ideja. Aizvien vairāk saņemam brīnišķīgas fotogrāfijas, kur kāds ir iestādījis ābeli, ozolu, liepu vai bērzu, kas nu kuram ir tuvāk pie sirds."
Sprūdža neslēpj, ka brīnišķīgi ir tas, ka šie Laimes koku parki pašvaldībās top ar daudzveidīgiem stādījumiem. Tie nav tikai no viena veida kokiem. Tas ir arī ļoti emocionāli, jo katram kociņam ir savs krustvecāks, kas uzņemas šefību, lai arī turpmāk šis kociņš augtu netraucēts un būtu laimīgs koks.
"Mums tā doma ir tāda, tikai tad, ja daba ir laimīga, tad cilvēks var būt laimīgs, un otrādāk."
Latviešiem mīlestība pret dabu ir ielikta jau šūpuli, jo tā ir gan folklorā, gan dziesmās un dejās. Mums ir tā atsauce, ka mēs smeļamies spēku dabā, ejam ar prieku dabā un tur noņemam to ikdienas grūtumu.
"Visa Dziesmu svētku saime un es personiski ar jauniešu kori "Balsis" vienmēr esam iesaistījušies Lielajā talkā, bet "Pasaules talka" ir kā maz deglītis, ka pozitīvā ziņā ir aizdedzinājis visu pasauli, jo talkas tradīcija dzīvo ne tikai pie mums, bet visur."
Ints Teterosvkis saka, ka talkas ir gājputnu laikā – pavasarī, kad visi atlido un rudenī, kad visi aizlido.
"Nav jau runa par to, ka kaut kas ir netīrs, bet tāpat kā mājās, tas puteklītis sakrājas un ir patīkami mājās logus nomazgāt gan pavasarī, gan rudenī. Tad ir vienkārši labāks skats uz dzīvi."
Diriģents Teterosvkis neslēpj, ka viņš vienmēr ir bijis provokators un ir pārliecināts, ka tīrīt var daudz ko, piemēram, plaušas vai ar kori "Balsis" tīrīt auru Stūra mājā.
Par jauniešiem un talku viņš saka, ka tā ir audzināšana, bet tas, ko viņš ar koristiem, ka "Balsis" izejot vienmēr atstāj telpu labākā stāvoklī, nekā saņēma, jo viņi vienmēr gribēs tur atgriezties.
"Forši ir tas, ka var redzēt, ka jaunieši paši izvēlas. Viņi spēj atrast to lietu, kas viņiem ir svarīga. Nav vairs tas bara instinkts, viens pasaka un visi iet. Tagad katrs izdomā savu lietu. Viņš aizdegas par to lietu un tai arī ziedojas. Man liekas tā ir ļoti labi tendence. Tas nozīmē, ka ir ne tikai izvēlētas vietas uzlabotas, bet uzlabojas daudz vairāk kopumā. Viss kopumā paliek labāks. Nedaudz sadalās uzmanība, bet talkas kontekstā tas ir labi."
Lielās talkas organizatori ir ļoti lepni un pateicīgi, ka Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Nemateriālā kultūras mantojuma padome 18. septembrī lēma par jaunu vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Atbalstīts arī biedrības "Pēdas LV" iesniegtais pieteikums par talku tradīcijas Latvijā iekļaušanu sarakstā.
"Esam lepni un pateicīgi visiem tiem, kas talko un dalās ar saviem talku stāstiem. Pateicoties jums visiem talku tradīcija Latvijā ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Man liekas, ka tas ir pareizi. Arī paši sev esam pateikuši – jā, talkot ir mūsu dabā, talka ir mūsu tradīcija. Es ceru, ka tas būs foršs stimuls mums turpināt gan pētīt to, kas ir bijušas talku tradīcijas, gan neaizmirstu to, kas ir šodien, un attīstītu jaunus veidus, kā varam talkot."
Jāatceras, ka talkā ir iederīgi visi, jo katrs nāk ar kaut ko savu, piemēram, zupas vārīšu, dziedāšanu vai ko citu, un beigās mēs vairs neesam vieni.
Lielās talkas sadziedāšanās būs 28. septembrī pulksten 20 "Hanzas peronā", kad būs lieliska iespēja piedzīvot "CitāDs CitāTs" koncertu, kurā uzstāsies jauniešu koris "Balsis" un Gustavo. Koncertā būs iespēja ne tikai klausīties, bet arī dziedāt līdzi.
Klausies un piedalies radio "Star FM" "Otrajā cēlienā" katru otrdienu pulksten 10 līdz 12.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
